/nginx/o/2025/03/27/16740022t1h7e46.jpg)
Par iespējamo Rietumu militārā kontingenta nosūtīšanu uz Ukrainu miera vienošanās ietvaros joprojām ir daudz jautājumu, ceturtdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Par iespējamo Rietumu militārā kontingenta nosūtīšanu uz Ukrainu miera vienošanās ietvaros joprojām ir daudz jautājumu, ceturtdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pieaug to valstu skaits, kas ir gatavas sniegt Kijivai drošības garantijas, nesūtot uz valsti savu militāro kontingentu, norādīja prezidents.
"Ir daudz līderu priekšlikumu, to kļuvis vairāk. Daži priekšlikumi ir attiecībā uz debesīm, daži uz pretgaisa aizsardzības sistēmām, daži attiecībā uz karavīru izvietošanu uz vietas, daži attiecībā uz jūru, lai sniegtu drošības garantijas, lai nosūtītu savu kontingentu. Šādu valstu kļūst vairāk," sacīja Zelenskis.
"Kas attiecas uz šo kontingentu, tā modalitātēm - ko tas var darīt, kā to var izmantot, kas to vadīs - ir daudz jautājumu. Pagaidām ir maz atbilžu," atzina prezidents.
Viņš arī iebilda pret priekšlikumiem izvietot spēkus Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vadībā, jo šai organizācijai nav attiecīgu pilnvaru.
"Tās nav drošības garantijas, viņiem ir sava funkcionalitāte, bet viņiem nav atbilstoša mandāta. Viņiem vienkārši tā nav kā militārajam kontingentam. Un krievi no viņiem nebaidās," uzsvēra Zelenskis.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien pēc Parīzē notikušā Eiropas līderu "labās gribas koalīcijas" samita paziņoja, ka Francijas un Lielbritānijas delegācija dosies uz Ukrainu, lai strādātu pie Ukrainas armijas nostiprināšanas.
Makrons pavēstīja, ka viņš un Stārmers vadīs Eiropas koalīciju Ukrainai un ka Eiropas valstis pēc miera līguma noslēgšanas Ukrainā izvietos "nodrošināšanas spēkus", kuriem būs "atturēšanas raksturs pret jebkādu Krievijas iespējamo agresiju".
Pēc Makrona teiktā, "nodrošināšanas spēkos" būs vairākas valstis, bet ne visi Eiropas sabiedrotie, jo dažām trūkst vajadzīgo spēku, bet citas ir atturīgas politiskā konteksta dēļ.
"Šie drošības spēki ir Lielbritānijas un Francijas priekšlikums, ko vēlas Ukraina," sacīja Makrons. "Tam nav vienprātības, bet mums nav vajadzīga vienprātība, lai to darītu," viņš piebilda, sakot, ka tuvākajās dienās uz Ukrainu dosies Francijas un Lielbritānijas delegācija, lai apspriestu šo jautājumu un Ukrainas armijas nākotnes veidolu, uzsverot, ka svarīga ir spēcīga Ukrainas armija, kas ir labi sagatavota nākamajai dienai.
Viņš sacīja, ka šie "nodrošināšanas spēki" vēl tiek plānoti, taču tie nebūs miera uzturēšanas spēki.
Francijas līderis norādīja, ka šajos spēkos piedalīsies vairākas valstis, taču tie nebūs uz frontes līnijas, bet tiks izvietoti stratēģiskās zonās.
"Mums būs diskusija starp mūsu militārajiem līderiem, lai noteiktu atrašanās vietas, spēku daudzumu, kas jāizvieto, lai tie būtu uzticami, un spējas. Nekas nav izslēgts, šiem nodrošinājuma spēkiem nevajadzētu aizstāt miera uzturēšanas spēkus uz sadursmes līnijas vai spēcīgo Ukrainas armiju," paziņoja Makrons.