:format(webp)/nginx/o/2025/03/28/16742774t1h662e.jpg)
Kopš Donalds Tramps atkal stājies ASV prezidenta amatā, intensīvi tiek meklēts politisks risinājums Krievijas 2022.gada iebrukumam Ukrainā. Francijas vēstnieks Latvijā Manuels Lafons Rapnuijs intervijā TVNET+ norāda, kā eiropiešu priekšlikumi nonāk uz ASV rīkoto sarunu galda, pat ja formāli Eiropa pie tā nesēž, kā arī ieskicē, kādas varētu būt Eiropas kontingenta funkcijas Ukrainā.
– Atgriežoties pie prezidenta Makrona runas, viņš tajā sacīja, ka tic – ilgtermiņā Krievija varētu atkal būt "miermīlīga". Vai tas norāda, ka viņš Vladimiru Putinu uzskata par sava veida anomāliju Krievijas politikā? Kā jūs uz to raugāties – vai Krievijas politiskā sistēma ir Vladimira Putina radīta, vai arī Vladimiru Putinu ir radījusi Krievijas politiskā sistēma?
– Savā iepriekšējā darbā es būtu sajūsmā par šo jautājumu, jo tas ir ļoti analītisks. Tagad kā vēstniekam man ir jākoncentrējas uz to, kas ir svarīgi no valdības politikas viedokļa. Un kas no šī viedokļa ir svarīgi – ka Putins ir pašreizējais Krievijas līderis. Mums jāstrādā ar to situāciju, kāda ir.
Nedomāju, ka Parīzē pastāv jebkādas ilūzijas, ka tad, kad Putins nokāps no politiskās skatuves, viss atrisināsies vienkārši tāpat. Uzskatu, ka jūsu minētajā citātā svarīgs atslēgas vārds ir "ilgtermiņā".