– Atgriežoties pie prezidenta Makrona runas, viņš tajā sacīja, ka tic – ilgtermiņā Krievija varētu atkal būt "miermīlīga". Vai tas norāda, ka viņš Vladimiru Putinu uzskata par sava veida anomāliju Krievijas politikā? Kā jūs uz to raugāties – vai Krievijas politiskā sistēma ir Vladimira Putina radīta, vai arī Vladimiru Putinu ir radījusi Krievijas politiskā sistēma?
– Savā iepriekšējā darbā es būtu sajūsmā par šo jautājumu, jo tas ir ļoti analītisks. Tagad kā vēstniekam man ir jākoncentrējas uz to, kas ir svarīgi no valdības politikas viedokļa. Un kas no šī viedokļa ir svarīgi – ka Putins ir pašreizējais Krievijas līderis. Mums jāstrādā ar to situāciju, kāda ir.
Nedomāju, ka Parīzē pastāv jebkādas ilūzijas, ka tad, kad Putins nokāps no politiskās skatuves, viss atrisināsies vienkārši tāpat. Uzskatu, ka jūsu minētajā citātā svarīgs atslēgas vārds ir "ilgtermiņā".
Mūsu nacionālā vēsture un attiecības ar kaimiņiem mums ir iemācījušas, ka politiskās trajektorijas mēdz mainīties. Cilvēces vēsturē nekas nav akmenī cirsts. Dažreiz lietas mainās uz labo pusi, citreiz uz slikto pusi. Patiesībā nevajadzētu par pašsaprotamu uzskatīt pat mūsu pašu politisko sistēmu ilgtspēju. Ir svarīgi cīnīties par demokrātiju un likuma varu mūsu pašu valstīs.