Krievija apzināt miera sarunās stiepj garumā laiku, uzskata eksperts

Viņš atzina, ka pēc notikušajām Ukrainas, ASV un Krievijas sarunām nav skaidrs, vai ir spēkā panāktā vienošanās par pamieru Melnajā jūrā.

Viņš secināja, ka miera sarunas attīstās, taču tas notiek lēni. Eksperts norādīja, ka Krievija izmanto "salami griešanas" metodi. Pēc Andžāna paustā, Krievija nedod visu desas gabalu, vai pusīti, bet dod visplānākās šķēlītes. Patlaban ar nosacījumiem ir iedotas divas šķēlītes, viņš pauda.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors atzīmēja, ka viena šķēlīte ir uguns pārtraukšana pret enerģētikas infrastruktūru, kas Krievijai ir izdevīgāka. Ukraina ir izdzīvojusi kārtējo ziemu, neskatoties uz to, ka Krievija diezgan masveidīgi veica un turpina veikt uzbrukumus pa dažādiem infrastruktūras objektiem, norādīja Andžāns. Viņš uzsvēra, ka Ukrainai šī vienošanās nav tik kritiska, turklāt tā aizvien labāk veic uzbrukumus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un citiem objektiem.

Savukārt otrai šķēlītei - pamieram Melnajā jūrā - Krievija izvirzīja papildu nosacījumus. Tā grib panākt daļēju sankciju atcelšanu Krievijas lauksaimniecības produkcijas eksportam. Andžāns norādīja, ka 2022.gada vasarā ar Turcijas un ANO iesaisti sāka darboties Melnās jūras iniciatīva, kas ļāva Ukrainas un Krievijas kuģiem vest lauksaimniecības produkciju pa Melno jūru. Vienošanās pastāvēja līdz 2023.gada vasarai, kad Krievija no tās izstājās.

Viņaprāt, Ukrainai faktiski šī iniciatīva vairs nav nepieciešama. Ukraina, kas ir valsts bez savas flotes, iznīcināja vismaz trešo daļu Krievijas flotes un padarīja to neefektīvu Melnajā jūrā. Lielāka daļa kuģu pārcēlās uz austrumu Melno jūru, tostarp uz Novorosijsku un prom no Sevastopoles, Krimā.

"Divas šķēlītes ir nogrieztas. Skaidrs, ka Krievija velk laiku, lai pilnībā padzītu Ukrainu no Kurskas, lai neviens ukraiņu karavīrs neatrastos Krievijas teritorijā,"

pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.

Viņš arī norādīja, ka Krievija ir arī ļoti spēcīga savā diplomātijā. "Lai gan tās kārtis ir vājas, Krievija izliekas, ka tās rīcībā ir spēcīgas kārtis," vērtēja Andžāns. Eksperts atzīmēja, ka patiesībā Krievija ir izmisusi meklējumos, lai uz dažiem mēnešiem, pāris gadiem iegūtu pauzi, lai restartētu attiecības, taču Krievija to neizrāda. Andžāns pieļāva, ka arī turpmāk Krievijas diktators Vladimirs Putins "dos pa mazai šķēlītei", lai ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija justos, ka ir kaut ko panākusi.

Jautāts par ASV interesēm Ukrainā, eksperts uzsvēra, ka bijušā ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas laikā ASV vadīja ideālisms - palīdzēt demokrātiskai valstij cīnīties pret autoritāras valsts uzbrukumu. Patlaban ASV seko reālisma pieejai arī attiecībā pret Ukrainu, uzsverot, ka tai sniegtā palīdzība ir jāatmaksā.

"Tas savā ziņā ir kā "jumts" pagājušā gadsimta 90.gadu reketa tradīcijās. Varbūt tas skan pārāk skaļi, bet līdzības ir vietā. Tāpēc arī ir derīgo izrakteņu vienošanās, kas noteikti tiks parakstīta," sacīja Andžāns.

Viņš uzsvēra, ka ASV prezidents min arī lielākus ASV sniegtās palīdzības apmērus - vienu brīdi runa ir par 500 miljardiem ASV dolāru, citu - par 350 miljardiem ASV dolāru, kas nesaskan ar pētnieku veiktiem mazākiem aprēķiniem. Eksperts norādīja, ka Baidena administrācijas laikā daļa ASV finansējuma bija noformēti kā granti un aizdevumi, taču visi pieņēma, ka šī nauda nebūs jāatmaksā, jo bieži vien šāds finansējums netiek atprasīts.

"Ukrainas derīgie izrakteņi un iespējamā atomelektrostaciju pārņemšana izklausās pēc mēģinājumiem panākt naudas atmaksu. ASV to dara pragmatisku apsvērumu dēļ," teica Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.

Jau vēstīts, ka Sarunās Saūda Arābijā ASV vienojās ar Krieviju un Ukrainu par triecienu pārtraukšanu Melnajā jūrā un drošas kuģošanas garantēšanu. Tomēr Maskava drīz pēc tam paziņoja, ka drošas kuģošanas klauzula stāsies spēkā tikai pēc tam, kad tiks atceltas dažas Krievijai noteiktās sankcijas.