ANO komisārs: Krievijas rīcība, piespiedu kārtā deportējot Ukrainas bērnus, ir uzskatāma par kara noziegumu (2)

ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs (Birojs) ziņojumā uzskaita Krievijas īstenotā agresijas kara ietekmi uz Ukrainas bērnu dzīvību, veselību un labklājību, un kara sekas, ko izraisījusi bērnu pārvietošana, ģimeņu šķiršana, ierobežota piekļuve veselības aprūpei un izglītībai. Ziņojumā apskatīta Ukrainas bērnu situācija Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.

Krievijas īstenotie bērnu tiesību pārkāpumi Ukrainas teritorijā

No 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni (52 no tiem nebija sasnieguši gada vecumu) un 1833 – ievainoti. 86% gadījumu traumas radušās sprādzienu radīto seku rezultātā. Vislielākais cietušo skaits bija pirmajos kara mēnešos, tas samazinājās 2023. gadā, taču atkal pieauga 2024. gadā, Krievijai pastiprinot uzbrukumus, kā arī izmantojot tāldarbības raķetes un uzbrūkot no gaisa lielākām pilsētām.

Līdz 2024. gada decembrim vairāk nekā 3,6 miljoni cilvēku tika pārvietoti Ukrainas iekšienē, no kuriem aptuveni 737 tūkstoši ir bērni. 1,7 miljoni Ukrainas bērnu ir devušies bēgļu gaitās.

Līdz 2024. gada beigām karadarbībā nopostīti 13% Ukrainas dzīvojamā fonda, kas veicinājis mājokļu īres cenu kāpumu un padarījis tos mazāk pieejamus pārvietotām ģimenēm. Tas arī apgrūtina piekļuvi pienācīgam mājoklim, pārtikai, veselības aprūpei un nodarbinātībai.

Dokumentēti vismaz 1614 uzbrukumi mācību iestādēm, tā traucējot mācības 2,2 miljoniem skolēnu, kuri mācības apmeklēja klātienē.

Dokumentēti vismaz 774 uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm. Ietekme uz bērnu veselību sākās jau grūtniecības laikā, pārmērīga māmiņu stresa un trauksmes dēļ. Bailes par nākotni veicināja dzimstības samazināšanos par 30%. Bērnu ar hroniskām saslimšanām veselības stāvoklis pasliktinājās, tāpat iegūtas psiholoģiskas traumas – traucēts miegs, trauksme, depresija.

Bērnu tiesību pārkāpumi Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās

Bērnu piespiedu pārvietošana un deportācija ir pretrunā starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Krievija nesniedza informāciju par bērnu atrašanās vietu un liedza piekļuvi okupētajām teritorijām.

Krievijas juridiskās un administratīvās sistēmas uzspiešana okupētajām teritorijām arī ir pretrunā starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Bērnam piedzimstot, tika izsniegta Krievijas dzimšanas apliecība, un piekļuve veselības aprūpei, izglītībai un sociālā nodrošinājuma sistēmai bija uz Krievijas pilsonības pamata, tādējādi diskriminējot Ukrainas pilsoņus. Piespiedu kārtā reģistrējot bērnus Krievijas pilsonībā, Ukrainas bērni tika spiesti zvērēt uzticību okupētājam.

Skolās tika uzspiesta Krievijas mācību programma, izmantojot propagandas materiālus un militāro apmācību. Starptautiskā tiesa secināja, ka veids, kā Krievija īsteno izglītības sistēmu Krimā, iekļauj rasu diskrimināciju.

Ukraiņu valodas lietošana un Ukrainas kultūras atbalstīšana tika uzskatīta par nelojalitātes pazīmi, tā liedzot bērniem vārda un kultūras identitātes brīvību.

Birojs rekomendē starptautiskajai sabiedrībai turpināt sniegt Ukrainai finansiālu un tehnisku atbalstu, caur diplomātiskiem kanāliem veicināt deportēto bērnu meklēšanu un atgriešanu, atbalstīt pilsonisko sabiedrību un visus atbildības mehānismus.