/nginx/o/2025/03/28/16743959t1h3ddc.jpg)
Pētnieki no Melburnas Universitātes un viņu kolēģi ir konstatējuši ievērojamu saldūdens apjoma samazināšanos uz sauszemes un pazemē. Saskaņā ar viņu pētījumu, kas publicēts žurnālā “Science”, globālā sasilšana būtiski samazinājusi ūdens daudzumu augsnē, ezeros, upēs un sniega segā, kas var radīt neatgriezeniskas sekas lauksaimniecībai un jūras līmeņa celšanās procesiem.
Pētījums atklāj, ka pēdējo 20 gadu laikā augsnes mitrums uz Zemes samazinājies par vairāk nekā 2000 gigatonnām, kas ir divreiz vairāk nekā Grenlandes ledus zudums no 2002. līdz 2006. gadam. Vienlaikus palielinājusies lielu sauso laika periodu biežums, kas agrāk notika tikai reizi desmitgadē, kā arī paaugstinājies pasaules okeāna līmenis un mainījušies Zemes polu novietojumi.
Profesors Dongriols Rjū norāda, ka sausuma periodiem seko spēcīgi lieti, kas izraisa plūdus, tomēr tie neatjauno pazemes ūdens krājumus augsnes elastības samazināšanās dēļ. Ūdens resursu atjaunošanās būs atkarīga no tā, vai cilvēki veiks pasākumus klimata pārmaiņu apkarošanai un būtiski mainīs pieeju ūdens resursu izmantošanai.
Pētījums arī apstiprina, ka nelielas izmaiņas Zemes rotācijā ir saistītas ar planētas mitruma līmeņa izmaiņām. Profesors Luiss Samanjego no Potsdamas Universitātes salīdzina šo parādību ar Zemes elektrokardiogrammu, uzsverot, ka ignorēt šādas izmaiņas būtu līdzīgi kā neievērot ārsta norādījumus reālas sirds aritmijas gadījumā.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)