“Ja jūs to vēlaties, tad parunāsim par to”
Rasmusens piedāvāja sarunas par spēcīgāku ASV militāro klātbūtni Grenlandē. Viņš sacīja, ka 1951. gada kopīgais aizsardzības nolīgums tam piedāvā plašas iespējas. “Ja jūs to vēlaties, tad parunāsim par to,” sacīja liberālais politiķis. Viņš paskaidroja, ka ASV kopš 1945. gada ir krasi samazinājušas savu militāro klātbūtni salā, kas pieder Dānijai. “Mēs varam darīt daudz vairāk saskaņā ar noslēgto vienošanos,” sacīja Rasmusens.
Atbildot uz Vensa kritiku par Kopenhāgenas konferenci, viņš atbildēja: “(...) Fakts ir tāds, ka mēs visi esam guvuši labumu no miera. Mēs visi rīkojāmies, pamatojoties uz pieņēmumu, ka Arktika ir un tai jābūt mazas spriedzes reģionam. Taču šie laiki ir pagājuši. Status quo nav risinājums.” Tāpēc Dānija jau ir nolēmusi ieguldīt vienu miljardu ASV dolāru (aptuveni 920 miljonus eiro) Arktikas drošībā. Nevajadzētu aizmirst arī to, ka Grenlande ir NATO sastāvā, piebilda Rasmusens.
ASV viceprezidents Džeimss Deivids piektdien Grenlandē apmeklēja ASV armijas bāzi un preses konferencē pārmeta Dānijai, ka tā nav darījusi pietiekami Grenlandes labā.
“Mūsu vēstījums Dānijai ir ļoti vienkāršs: Jūs neesat izdarījuši pietiekami labu darbu Grenlandes iedzīvotājiem. Jūs nepietiekami ieguldījāt Grenlandes iedzīvotāju labā un nepietiekami ieguldījāt šīs neticamās, skaistās zemes drošības arhitektūrā,” pauda Venss.
“Tas ir jāmaina. Tā kā tas nav mainījies, tieši tāpēc [ASV] prezidenta [Donalda] Trampa politika Grenlandē ir tāda, kāda tā ir,” viņš piebilda.
Tramps pēc atgriešanās Baltajā namā vairākkārt izteicis pretenzijas uz Grenlandi, ar to izraisot spriedzi attiecībās ar Dāniju.