:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2025/03/29/16744829t1ha198.jpg)
ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss piektdien, 28. martā, Grenlandē pavadīja tikai trīs stundas, taču šajā laikā viņš paspēja ar uzbrūkošu retoriku vērsties pret Dānijas drošības politiku. Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens videoierakstā noraida bijušā sabiedrotā toni. Tajā pašā laikā viņš izsaka Vašingtonai piedāvājumu.
“Tā nav jārunā ar tuviem sabiedrotajiem” – Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens (Lars Løkke Rasmussen) ar asiem vārdiem pārmeta ASV viceprezidentam Dž.D. Vensam. Videoierakstā X platformā, kas tika augšuplādēts tikai dažas stundas pēc Vensa vizītes Grenlandē, Rasmusens republikānim sniedza diplomātijas mācību stundu.
ASV viceprezidents iepriekš bija asi kritizējis Dāniju, uzrunājot amerikāņu karavīrus ASV bāzē Pitufikā. Kopenhāgena dara pārāk maz Grenlandes drošības labā, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas draudus, uzskata ASV prezidenta Donalda Trampa uzticamais draugs.
Dear American friends.
— Lars Løkke Rasmussen (@larsloekke) March 28, 2025
We agree that status quo in the Artcic is not an option.
So let’s talk about how we can fix it - together.
Lars Løkke Rasmussen
Danish Foreign Minister pic.twitter.com/vQrcUP7cwi
Protams, Dānija ir atvērta kritikai, uzsvēra Rasmusens. Tomēr viņš piebilda: “Taču, ja runājam godīgi: Mēs nepavisam neesam apmierināti ar toni, kādā tas tiek pasniegts.” Šādi nevar runāt ar tuviem sabiedrotajiem, par kādiem viņš joprojām uzskata ASV un Dāniju. Lai gan viņš savus vārdus adresēja “mūsu amerikāņu draugiem un ikvienam, kas klausīsies”, viņš nepārprotami atsaucās uz Vensa runu.
“Ja jūs to vēlaties, tad parunāsim par to”
Rasmusens piedāvāja sarunas par spēcīgāku ASV militāro klātbūtni Grenlandē. Viņš sacīja, ka 1951. gada kopīgais aizsardzības nolīgums tam piedāvā plašas iespējas. “Ja jūs to vēlaties, tad parunāsim par to,” sacīja liberālais politiķis. Viņš paskaidroja, ka ASV kopš 1945. gada ir krasi samazinājušas savu militāro klātbūtni salā, kas pieder Dānijai. “Mēs varam darīt daudz vairāk saskaņā ar noslēgto vienošanos,” sacīja Rasmusens.
Atbildot uz Vensa kritiku par Kopenhāgenas konferenci, viņš atbildēja: “(...) Fakts ir tāds, ka mēs visi esam guvuši labumu no miera. Mēs visi rīkojāmies, pamatojoties uz pieņēmumu, ka Arktika ir un tai jābūt mazas spriedzes reģionam. Taču šie laiki ir pagājuši. Status quo nav risinājums.” Tāpēc Dānija jau ir nolēmusi ieguldīt vienu miljardu ASV dolāru (aptuveni 920 miljonus eiro) Arktikas drošībā. Nevajadzētu aizmirst arī to, ka Grenlande ir NATO sastāvā, piebilda Rasmusens.
ASV viceprezidents Džeimss Deivids piektdien Grenlandē apmeklēja ASV armijas bāzi un preses konferencē pārmeta Dānijai, ka tā nav darījusi pietiekami Grenlandes labā.
“Mūsu vēstījums Dānijai ir ļoti vienkāršs: Jūs neesat izdarījuši pietiekami labu darbu Grenlandes iedzīvotājiem. Jūs nepietiekami ieguldījāt Grenlandes iedzīvotāju labā un nepietiekami ieguldījāt šīs neticamās, skaistās zemes drošības arhitektūrā,” pauda Venss.
“Tas ir jāmaina. Tā kā tas nav mainījies, tieši tāpēc [ASV] prezidenta [Donalda] Trampa politika Grenlandē ir tāda, kāda tā ir,” viņš piebilda.
Tramps pēc atgriešanās Baltajā namā vairākkārt izteicis pretenzijas uz Grenlandi, ar to izraisot spriedzi attiecībās ar Dāniju.