/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/03/30/16745109t1h2d19.jpg)
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir bažīgi par pienācīga finansējuma trūkumu transporta infrastruktūras modernizācijai, lai to pielāgotu militārajām vajadzībām, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.
EP deputāti trešdien, 2.aprīlī, debatēs par ES pārrobežu transporta infrastruktūras nozīmi, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas kara pret Ukrainu radītajiem draudiem Eiropas drošībai.
Atjauninot Eiropas transporta tīkla noteikumus 2024. gadā, EP deputāti mudināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdības ņemt vērā militārās vajadzības, tostarp militārā transporta svaru vai lielumu, būvējot vai modernizējot transporta infrastruktūru, kas pārklājas ar militārā transporta tīkliem, lai nodrošinātu netraucētu karaspēka un ekipējuma pārvietošanu.
Viņi ir nobažījušies par administratīvajiem šķēršļiem pārrobežu militārajam transportam. Eiropas Revīzijas palāta jau iepriekš brīdinājusi par finansējuma trūkumu šajā jomā no šā brīža līdz jaunā ilgtermiņa budžeta apstiprināšanai 2028. gadā.
Debatēs ar ES Padomes un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem deputāti, visticamāk, izvērtēs nesen iesniegto balto grāmatu par Eiropas aizsardzību, kurā EK militāro mobilitāti min kā būtisku Eiropas drošības un aizsardzības sastāvdaļu un apņemas līdz 2025. gada beigām iesniegt konkrētus priekšlikumus.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka EK ar plānu "ReArm Europe/sagatavotība 2030. gadā" ir paredzēts stiprināt Eiropas mēroga aizsardzības spējas, izmantojot jaunas finanšu iespējas, savukārt "baltajā grāmatā" ir izklāstīta jauna pieeja aizsardzībai un apzinātas investīciju vajadzības.
Starp darbības virzieniem ir atbalsts Ukrainai, palielinot militāro palīdzību un panākot Eiropas un Ukrainas aizsardzības industrijas dziļāku integrāciju, padziļināt ES mēroga tirgu aizsardzības jomā, tostarp vienkāršojot noteikumus.
Tāpat starp darbības virzieniem ir paātrināt aizsardzības jomas pārveidi, pastiprināt Eiropas sagatavotību visnelabvēlīgākajiem scenārijiem, uzlabojot militāro mobilitāti un krājumu veidošanu un nostiprinot ārējās robežas, it īpaši sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī stiprināt partnerību ar līdzīgi domājošām valstīm visā pasaulē.