/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2025/03/30/16745566t1h3bb7.jpg)
Baltijas valstis ir nobažījušās, ka iespējamais pamiers Ukrainā krasi palielinātu draudus to drošībai, dodot Maskavai laiku pārapbruņoties un pārvietot karaspēku, raksta “Financial Times” (FT).
Financial Times: Baltijas valstis bažījas, ka pamiers Ukrainā tām krasi palielinās drošības riskus (11)
Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri uzskata, ka Maskava Ukrainā neapstāsies.
“Mēs visi saprotam, ka tad, kad karš Ukrainā tiks apturēts, Krievija ļoti ātri pārgrupēs savus spēkus,”
sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Viņš arī brīdināja, ka NATO karavīrus nevajadzētu pārvietot no Baltijas valstīm, lai izveidotu tā dēvētos Eiropas “drošības spēkus”, kas būtu nosūtāmi uz Ukrainu, lai atturētu Krieviju no atkārtota uzbrukuma.
“Mēs nevaram apdraudēt NATO austrumu flanga drošību,” sacīja Pevkurs. “Mēs nevaram iekrist slazdā, ka mūsu spēki Ukrainā ir kaut kā nostiprināti. Tad mums būs risks pie mūsu pašu robežas.”
❗️Ceasefire in Ukraine will sharply increase security threat to Baltic states, — Financial Times citing defense ministers of Estonia and Lithuania
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 30, 2025
In their opinion, Russia will use this time after the ceasefire to increase its military capabilities. pic.twitter.com/uL7QDEAHon
Viņam piekrīt arī lietuviešu kolēģe Dovile Šakaliene.
“Nedrīkstam lolot ilūzijas. Nemelosim sev, ka Krievija beigs pēc Ukrainas. Krievija izmantos pamieru, lai palielinātu savas militārās spējas. Viņiem jau tagad ir milzīga, kaujas laukā apmācīta armija, kas kļūs vēl lielāka,”
viņa teica.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs lēš, ka 300 000 no 600 000 Krievijas karavīru, kas pašlaik atrodas Ukrainā, visticamāk, tiks pārdislocēti. “Šie cilvēki neatgriezīsies Krievijas reģionos, lai novāktu kukurūzu vai darītu ko citu, jo alga, ko viņi saņem armijā, ir aptuveni piecas līdz desmit reizes lielāka nekā tā, ko viņi varētu saņemt savā dzimtajā pilsētā,” viņš norāda.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir vadījusi sarunas gan ar Krieviju, gan Ukrainu par kara izbeigšanu, taču līdz pilnīgam pamieram vēl ir tālu. Kamēr Kijiva piekrita tūlītējai karadarbības pārtraukšanai Melnajā jūrā un ASV atbalstītajam 30 dienu pamieram, Maskava līdz šim ir apņēmusies tikai apturēt uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai, sakot, ka tā ievēros Melnās jūras reģiona vienošanos tikai pēc tam, kad Rietumi atcels ekonomiskās sankcijas.
Tomēr karadarbības pārtraukšana dotu Krievijai iespēju īstenot savus 2022. gada plānus izveidot 1,5 miljonu cilvēku lielu armiju un pievienot veselu jaunu armijas korpusu ziemeļos, divkāršojot karaspēka skaitu Somijas un Baltijas valstu tuvumā.
FT vēsta, ka Baltijas valstis ir īpaši noraizējušās par plaša mēroga militārajām mācībām Zapad, kas notiek reizi četros gados un šoruden notiks netālu no to robežām Krievijā un Baltkrievijā.
2025. gada janvārī kļuva zināms, ka Donalds Tramps plāno samazināt Eiropā izvietoto ASV kontingentu un izvest aptuveni 20 tūkstošus karavīru. Laikraksts “The Daily Telegraph” rakstīja, ka Tramps arī apsver iespēju izvest aptuveni 35 tūkstošus ASV karavīru no Vācijas un pārcelt tos uz Ungāriju.
Baltijas valstu aizsardzības ministri apgalvo, ka NATO karaspēka izvešana no viņu valstīm, tai skaitā, lai nodrošinātu pamieru Ukrainā, apdraudētu viņu pašu drošību, un brīdina to nedarīt, iebilstot pret šādiem sabiedroto plāniem, raksta FT.