Ziņojums: Maskavas agresijas gadījumā ASV bruņotie spēki varētu atstāt Eiropu vienatnē pret Krieviju (25)

Iekšējā dokumentā par to, kā ASV militārie spēki risina starptautiskās krīzes, aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ir norādījis savai ministrijai Eiropā iejaukties tikai ļoti ierobežotā apjomā. Par to, atsaucoties uz “Pagaidu valsts aizsardzības stratēģijas vadlīnijām”, ziņo laikraksts “Washington Post”.

Ziņojumā teikts, ka ir “maz ticams”, ka ASV varētu sniegt ievērojamu militāru atbalstu Eiropā, ja Krievija militāri virzītos uz priekšu. Ziņojumā ir noteiktas prioritātes augsta ranga Pentagona darbiniekiem. Nav skaidrs, vai ASV prezidents Donalds Tramps kā bruņoto spēku virspavēlnieks ievērotu šīs pamatnostādnes arī ārkārtas situācijā. Saskaņā ar NATO līgumu 5. pantu Amerikas Savienotajām Valstīm uzbrukuma gadījumā būtu jāaizstāv alianses dalībvalsts. Trampam būtu jāizdod šāds rīkojums.

Saskaņā ar pamatnostādnēm Vašingtona vēlas mudināt NATO sabiedrotos ārzemēs pašiem uzņemties sava reģiona aizsardzību. ASV turpinās nodrošināt kodolieroču atturēšanu pret Krieviju. Saskaņā ar vadlīnijām NATO var rēķināties tikai ar ASV karaspēku, kas nav iesaistīts savas valsts aizsardzībā vai militārajā atturēšanā no Ķīnas. Dokumentu parakstīja Hegsets un izplatīja ministrijā marta vidū, teikts ziņojumā.

🇺🇸 unlikely to provide substantial support to Europe in case of 🇷🇺 invasion.

👉That is why it is even more important than before to anchor 🇺🇦 in 🇪🇺 security architecture. We need to build a solid rampart from the Barents Sea to the Black Sea.https://t.co/Fwp8uZffV1 pic.twitter.com/zZf9rAUezE

— Pierre Haroche (@PierreHaroche) March 30, 2025

Taivāna svarīgāka par Eiropu

Lielākā daļa deviņu lappušu dokumenta fragmentu ir apzīmēti ar “slepeni / bez ārvalstniekiem”. Tajā ir plaši aprakstīts, kā jaunā ASV administrācija plāno sagatavoties militāram konfliktam ar Ķīnu un uzvarēt tajā.

Tajā par lielāko apdraudējumu tiek uzskatīts iespējamais Ķīnas uzbrukums Taivānai, bet par galveno ASV militāro spēku uzdevumu – šīs Āzijas salu valsts aizsardzība. Ķīna uzskata demokrātisko Taivānu par atdalījušos provinci un atkārtoti draud to sagrābt. Rokasgrāmatā arī norādīts, ka ASV militārie spēki vēlas izvākties no Tuvajiem Austrumiem.

Dokumentā arī teikts, ka Pentagons izdarīs spiedienu uz sabiedrotajiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Austrumāzijā, lai tie vairāk tērētu aizsardzībai un uzņemtos lielāko daļu preventīvo funkciju pret draudiem no Krievijas, Ziemeļkorejas un Irānas.

Pārfokusēšanās uz Ķīnu ietver lielāku ASV karaspēka klātbūtni reģionā, kā arī lielāku uzsvaru uz bumbām, kas iznīcina nocietinātus mērķus pazemē. Vadlīnijās arī aicināts labāk aizsargāt ASV karaspēka izvietojumu Indijas un Klusā okeāna reģionā, veidot stratēģiskos krājumus un uzlabot loģistiku.

Dokuments tika izplatīts arī ASV Kongresā. Saskaņā ar laikraksta “Washington Post” sniegto informāciju tas lielā mērā pārņemts no bēdīgi slavenā “Projekta 2025” – konservatīvās valdības programmas, ko izstrādāja ietekmīgais Heritage Foundation. Viens no stratēģijas dokumenta autoriem tagad ir atbildīgs par politiski stratēģiskajiem jautājumiem augstā ministrijas līmenī.

Kāds Kongresa darbinieks laikrakstam “Washington Post” sacīja, ka stratēģijas dokumenta saturs ir pretrunīgs. “Pastāv pretruna starp: Mēs vēlamies Amerikas spēku un militāro dominanci pasaulē un vēlamies būt visur, bet vienlaikus nekur,” viņu citē ASV medijs.