:format(webp)/nginx/o/2025/03/30/16746381t1hd4d0.jpg)
ASV prezidents Donalds Tramps izteicies, ka ir “ļoti dusmīgs”, kad Vladimirs Putins apšaubīja Volodimira Zelenska autoritāti, un piedraudējis ieviest 25 % sekundāros nodokļus Krievijas naftas eksportam, ja netiks panākta vienošanās par pamieru Ukrainā, jo pie tā ir vainojama Krievija.
“Ja mēs ar Krieviju nespēsim vienoties par asinsizliešanas izbeigšanu Ukrainā un ja – es domāju, ka tā bija Krievijas vaina, lai gan, iespējams, tā nav – bet, ja es nolemšu, ka tā bija Krievijas vaina, es noteikšu sekundāros nodokļus visai naftai, kas nāk no Krievijas,” Tramps sacīja intervijā NBC News.
Pēc viņa teiktā, nodokļus 25% apmērā var noteikt jebkurā laikā, un tie stāsies spēkā mēneša laikā, ja vienošanās netiks panākta. “Tas nozīmēs, ka, ja jūs pērkat naftu no Krievijas, jūs nevarēsiet veikt uzņēmējdarbību ASV,” skaidroja Tramps. Viņš piebilda, ka “Putins zina, ka ir dusmīgs”, taču norādīja, ka viņam ir “ļoti labas attiecības” ar Krievijas prezidentu un “dusmas ātri izzūd”, ja Putins “rīkojas pareizi”.
Sarunā ar televīzijas kanāla NBC žurnālistu Tramps norādīja, ka viņu saniknojusi Putina pastāvīgā pļāpāšana pat Ukainas prezidenta Volodimira Zelenska leģimitāti.
‼️Putin drove Trump mad?
— NEXTA (@nexta_tv) March 30, 2025
🔹The American president has finally realized that Putin has no intention of stopping the bloodshed. According to an NBC journalist, Trump was “pissed off” and threatened to impose secondary tariffs on Russian oil.
🔹He was also furious that Putin… pic.twitter.com/pcn7wCUKnc
Tramps intervijā arī sacīja, ka nākamnedēļ plāno vēlreiz runāt ar Putinu.
18. martā Trampam bija aptuveni divu stundu ilga telefonsaruna ar Putinu, pēc kuras, kā ziņoja Kremlis, Krievijas prezidents atbalstīja ideju, ka Krievija un Ukraina 30 dienu laikā abpusēji atteiksies no uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai. Pēc tam Tramps runāja ar Volodimiru Zelenski, un dažas dienas vēlāk Saūda Arābijā notika ASV delegācijas sarunas ar Ukrainas delegāciju un Krievijas delegāciju (atsevišķi), lai apspriestu pamiera nosacījumus. Tomēr pēc tam, kā apgalvo abas puses, uzbrukumi enerģētikas objektiem turpinājās.
Viena no prasībām, ko Putins izvirzīja kā pamiera nosacījumu, bija arī “Rosseļhozbank” pieslēgšana starptautiskajai banku sistēmai SWIFT. Ziņu aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, rakstīja, ka Putins tādējādi pārbauda, ko varētu panākt no Trampa attiecībā uz sankciju mīkstināšanu, un nosauca to par daļu no Kremļa “labi pārdomātas stratēģijas”.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)