Noskaties ⟩ “airBaltic” padome pārbaudīs aizdomas par Krievijas degvielas izmantošanu (3)

2022. vasarā Eiropa vienojās aizliegt Krievijas naftas produktu un degvielas importu. Noteica pusgadu ilgu pārejas laiku, un dažām valstīm, kas krievu naftas produktus saņem pa cauruļvadiem, piekrita atstāt izņēmumus. 2023. gada 5. februārī aizliegums stājās spēkā.

Šomēnes, divus gadus pēc aizlieguma, mediju virsraksti vēstīja, ka Krievijas muitas deklarāciju datu bāzē atrodamas ziņas, ka Latvijas aviokompānija “airBaltic” arī pēc aizlieguma pirkusi aviācijas degvielu no Krievijas uzņēmuma "Tatņefjtaviaservis". "airBaltic" to kategoriski noliedza un solīja vērsties ģenerālprokuratūrā par apmelošanu.

Atis Švinka, Satiksmes ministrs (Progresīvie)

“To tad ir izmeklēšanas institūcijām jāpārbauda, ja ir kāda mazākās aizdomas par konkrēto piegādātāju, ka tur varētu būt bijusi kāda nelikumība. Tas viss ir jāliek galdā prokuratūrai vai sankciju izmeklētājiem. Ja ir pārkāpums, [tad ir] pārkāpums, ja ir noziegums, [tad ir] noziegums”.

Andrejs Martinovs, “airBaltic” pagaidu padomes priekšsēdētājs

“Mēs no padomes uzraudzības viedokļa esam iekļāvuši tagad ārkārtas pārbaudi iekšējā audita plānā, tāpēc, ka mūsu pakļautībā ir iekšējais audits”.

Tas ir labs brīdis, lai pārbaudītu, kā uzņēmums novērš risku – sankciju neievērošanas vai kaut ko tādu. Tā kā tā ir, es teiktu, rutīnas pārbaude, bet ar iemeslu iedziļināties tajā jautājumā, kur ir kaut kādas bažas vai šaubas.

Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas muitas deklarāciju datu bāze nav pieejama. Taču ir vairākas starptautiskas maksas vietnes, kas tās turpina publicēt. Piemēram, “ImportGenius”, kuru izmantoja arī "Nekā personīga", kad pirms gada stāstīja, kā Krievijas bijušā prezidenta Dmitrija Medvedeva itāļu vīna darītavas produkcija Krievijā nonāk caur Latviju.

Tas ir galvenais informācijas avots, lai pētītu sankciju apiešanu, shēmas, kā Krievija eksportē savus produktus un kā ieved savai militārajai rūpniecībai vajadzīgās preces. Vai Krievijas uzņēmumi iesniedz pareizas deklarācijas, nav iespējams pārbaudīt, jo Latvija un citas valstis savas muitas datu bāzes nepublisko.

Imants Jansons, “airBaltic” vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos

“Vai kāds var vai nevar norādīt, ka ir uzpildījis “airBaltic”, “Lufthansai”, “Ryanair” vai “Uzbekistan Air”. Es šobrīd nevaru spekulēt, bet teorētiski, jā, jo mēs neredzam tās atskaites. Bet ko vēl var pateikt, ja šāda problēma ir norādīta, ka tā iespējams, ir “airBaltic”, vēl jo vairāk viņai ir jābūt citām aviokompānijām”.

“airBaltic” degvielu iepērk no aptuveni 25 piegādātājiem. Tik daudz tādēļ, ka lidmašīnas uzpildās ne tikai Rīgas lidostā, bet arī citur. Ja plānots tuvāks lidojums, tad uzpilda dažas tonnas, samaksājot pāris tūkstošu dolāru. Ja jālido tālāk, tad pilnas bākas cena var būt ap 25 tūkstošiem.

Latvijas aviokompānija pārliecināta, ka Eiropas lidostās nekādas krievu degvielas nevar būt. Muitas iestādes neļautu tādu ievest, bet bankas neļautu krievu firmām maksāt. Par lidostām ārpus Eiropas Savienības pārliecība ir mazāka. Aviokompānijām jāpaļaujas, ka tur aviodegvielas tirgotāji baidās pārkāpt ASV sankcijas un tādēļ krievu degvielu neizmanto.

Imants Jansons, “airBaltic” vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos

“Aviokompānijas pašas neieved degvielu. Viņas nopērk no šiem piegādātājiem, kas ir attiecīgi licencēti darboties konkrētās lidostas teritorijā.

Aviokompānijas pasūta degvielu, tā tiek iepildīta. Kapteinim tiek iedots izrakstiņš - mēs uzpildījām tik. Un aviokompānija saņem rēķinu. Mūsu rēķinos ir apjoms, kvalitātes standarti, summa, apmaksas termiņš. Nav neviena rinda par izcelsmi”.

Krievu deklarācijās nav minēts, kurās lidostās degviela varētu būt uzpildīta. Tas apgrūtina informācijas pārbaudi arī pašai aviokompānijai.

Imants Jansons, “airBaltic” vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos

“Mēs esam lūguši Valsts ieņēmumu dienesta muitas pār valdē izsniegt izziņu, ka mēs neesam bijuši tie importētāji, lai pierādītu, ka mēs esam tikai gala patērētāji, kas iegādājās, lidostā palūdz uzpildīt no tiem diviem piegādātājiem, kas ir, kuriem ir ļauts strādāt lidostas Rīga teritorijā. Bet ķēde, ķēde ir jāizmeklē iestādēm, kurām ir iespējas un pienākums to darīt”.

Publiski par skandālu izteicies Saeimas deputāts Andris Kulbergs, kuram ir aizdomas, ka tā Latvijā nonāk caur vienu no diviem piegādātājiem, kas strādā lidostā.

Andris Kulbergs, Saeimas deputāts (AP)

“Aviācijas degvielas izcelsme tiek norādīta - kur tā ir ražota, precei visi dokumenti ir kārtībā, tas ir drošības jautājums visā pasaulē. Ja kaut kas notiek, tad šai degvielas izcelsmei ir jābūt. Iespējamība ir, ka šie dokumenti ir falsificēti, uz kuru pamata tas ir bijis, un tāds kā “airBaltic”, “Norwegian”, jebkura cita aviokompānija jau nezina. Degvielai ir atbilstošs sertifikāts”.

Rīgas lidostā lidmašīnas pilda divi aviācijas degvielas tirgotāji. “Gulfstream” degvielu ieved no Lietuvas Orlen. Savukārt "Rixjet" ar kuģiem ved no tālākiem avotiem.

Ja līdz 2023. gadam tā bija Krievija, bet tagad Kuveita, Indija, Nīderlande un citas valstis. “Rixjet” lielākais īpašnieks ir Armands Sadauskis, aiz Kipras īpašnieka slēpjas uzņēmējs ar saitēm Krievijas naftas biznesā. Sadauskis noraida to, ka caur viņa uzņēmumu lidostā varētu nonākt krievu degviela.

Armands Sadauskis, “Rixjet” līdzīpašnieks

“Tur ir vismaz četri filtri starpā. Pirmais ir mēs paši, kad mēs kaut ko skatāmies un kaut ko ņemam, mēs nododam juristiem, kur ir vesels dienests, kas ar to vien nodarbojas, kā pēta, lai tur nebūtu kaut kas toksisks vai nepareizs vai slikts, teiksim tā. Tālāk nākošais līmenis ir kapteiņdienests, kurš mums apstiprina kuģa ienākšanu, kurš arī skatās ne tikai kravu, bet arī pašu kuģi, lai viņš nebūtu ne melnajā, ne pelēkajā flotē. Tālāk trešais līmenis ir muita, un ceturtais ir lidosta. Tā kā es teiktu, ka tas teorētiski nav iespējams”.

“Rixjet” vadītājs skaidro, ka ar deklarācijās norādīto Krievijas Tatarstānas reģiona kompāniju "Tatneft" uzņēmums nekad nav sadarbojies. Taču viņš atzīst, ka starpnieks var muitas deklarācijās norādīt lidsabiedrības vārdu, pat ja tai ar ražotāju nav bijušu tiešu darījumu.

Miķelis Jansins, “Rixjet” valdes priekšsēdētājs

“Formējot šīs deklarācijas, tiek norādīta aviokompānija, kura ir tā lidojuma veicēja, kurā šī degviela ir piegādāta. Jā, tā ir”.

Lai gan Latvijas muitas deklarācijas ir slepenas, Centrālās statistikas pārvalde no tām rēķina oficiālos importa un eksporta datus. Tie rāda, ka pagājušajā gadā, neraugoties uz sankcijām, ir importēta arī aviācijas degviela no Krievijas - 8,6 miljonu eiro vērtībā.

“Rixjet” pārstāvji pieļauj, ka šī statistika ir degviela, kas Latvijā ievesta līdz sankciju spēkā stāšanās datumam. To nav aizliegts turpināt tirgot, bet imports parādās statistikā tad, kad degviela tiek izvesta no muitas noliktavas.

“Nekā personīga” pirms diviem gadiem jau stāstīja, ka ar “Rixjet” saistītajā firmā “Pars termināls” pēdējās dienās pirms sankciju stāšanās spēkā, no Krievijas ostām ienāca vairāki kuģi ar degvielu. Vismaz daļai kravas bija viltoti Lietuvas izcelsmes sertifikāti. Valsts ieņēmumu dienests par to kriminālprocesu neuzsāka, jo degvielu bija paredzēts vest uz Ukrainu, nevis pārdot vietējā tirgū.

Otrs Latvijas aviācijas degvielas tirgotājs – “Gulfstream Oil” pieder latviešu uzņēmējam Raimondam Kisielam. Pērn kontrolpaketi tajā iegādājies par bagātāko lietuvieti sauktais Ģedimins Žiemelis. Lietuvas iestādes savulaik apturējušas viņa biznesu Lietuvā saistībā ar bažām par saitēm ar Krievijas drošības dienestiem. Viņa uzņēmumi kopā ar krievu militārās industrijas gigantu “Rostec” cēla lidostu Piemaskavā. Taču Latvijā viņa investīcijām gājis labāk. "Nekā personīga" jau ziņojis, ka te viņam ir aviokompānija "SmartLynx" un citi projekti.

Statistika liecina, ka joprojām lielākais imports no Krievijas ir tieši naftas produktu grupā. Tur dominē propāns, butāns un citi pagaidām nesankcionēti produkti. Pērn to imports no Krievijas bija gandrīz 180 miljonu eiro liels.