Noskaties ⟩ Gaujas nacionālajā parkā izcirtīs 5 hektārus meža, lai ierīkotu kartinga trasi (11)

Nav šaubu par to, ka Gaujas nacionālais parks ir saudzējama dabas vērtība, tomēr likums ļauj to pa gabaliņam vien izzāģēt un apbūvēt. Šeit, mežā, jau drīzumā varētu stiepties kilometru gara kartinga trase.

Šo piecu hektāru plašo mežu Gaujas nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā pagājušajā gadā par 150 tūkstošiem iegādājās uzņēmums Vidzeme Lauks. Tam pieder arī zeme tepat apkārt un smilšu karjers. Līdz Siguldas centram no šejienes ir pieci kilometri.

Uzņēmums plāno mežu izcirst, jo vēlas te uzbūvēt kartinga trasi, ēkas un autostāvvietas.

Dace Lāce, “Liepkalnu” iedzīvotāja

“Tā kā šeit viss, pilnīgi līdz šosejai paredzēts, izņemot, laikam, tur dažus kokus. Šeit, es saprotu, laikam tā iebrauktuve varētu būt, un tad tā trase viscaur. Un tas pamatojums bija, kāpēc šeit, tajā apspriešanā teica, tāpēc, ka ļoti izdevīgi, ir šoseja blakus, un tuvākās kartinga trases esot Jelgavā, Madonā, Pierīgā 333, un tad, laikam, kur tur vēl, Kurzemē, no kurienes tas eksperts bija pieaicināts”.

NP: Un to pašu Siguldas savu trasi nepieminēja?

D.L: Nē.

Plānotie darbi apdraud ne tikai mežu, bet atņems arī piebraucamo ceļu vairākām kaimiņmājām, jo tas nav ierakstīts zemesgrāmatā kā servitūts.

Dace Lāce, “Liepkalnu” iedzīvotāja

“Mēs uzrakstījām iesniegumu šobrīd pašvaldībā, lai nosaka šo ceļu par pašvaldības ceļu, jo reāli tā mums ir vienīgā piekļuve mājām. Un es pat nevaru iedomāties, kā būs tad, ja, piemēram, aiztaisīs ciet un kā mēs tiksim mājās?”

Lāču ģimenes mājas atrodas 200 metrus no gaidāmās trases. Viņus satrauc arī troksnis, ko radīs kartingi. Kopā ar kaimiņiem viņi iesniedza pašvaldībā protestu pret trases projektu.

Mārtiņš Lācis, “Liepkalnu” iedzīvotājs

“Izrādās, ka troksni mēra iekšā, aiz aizvērtiem logiem. Šeit ir privātīpašums, kur nu mēs nedzīvojam visu laiku četrās sienās, mēs lielāko dienas daļu esam ārā.

Nu, labi, mežs ir mežs. Mežu var izstrādāt atkal, bet ar domu, ka audzē tālāk to mežu, nevis vienkārši izgriež pliku lauku. Šeit, es domāju, tā nav vieta. Te ir Gaujas nacionālais parks.. Mežs un miers te ir. Katrā ziņā kaimiņi visi ir pret šo būvi, šo ieceri”.

Šī nav pirmā reize, kad uzņēmums mēģina iegūt būvatļauju trases būvniecībai. Pirmais mēģinājums bija aizvadītā gada martā — divus mēnešus pēc zemesgabala iegādes. Tad būvvalde atteica, jo uzņēmums nesniedza ne sertificēta speciālista pārskatu par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem teritorijā, ne arī sertificēta ceļu projektētāja paskaidrojuma rakstu. Dokumentācijā trūka informācijas arī par kartingu trases specifiku — piemēram, trokšņu aprēķina, paredzēto kartingu veidu un uzglabāšanu.

Sarūpējot šos dokumentus, tagad uzņēmums kartinga trases projektu nosaucis par sporta un atpūtas kompleksu. Tas paredz trases darbu arī ārpus sezonas — ziemā atpūtnieki trasi varēs izmantot distanču slēpošanai un biatlonam.

Zane Gatere, Siguldas novada pašvaldības Vides attīstības plānotāja

“Mēs saņēmām piecu savrupmāju ... un ne tikai savrupmāju, bet arī publiskas apbūves īpašnieku iesniegumus, kopā 12 par šo konkrēto ieceri. Publiskās apspriešanas laikā saņemtās iebildes pašvaldība iekļāva pārskatā un tās vērtē būvvalde”.

Jau pagājušajā gadā uzņēmums saņēma Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta un Valsts meža dienesta pozitīvus atzinumus, kas iecerei deva zaļo gaismu. Tajos teikts, ka mežā nav īpaši aizsargājamu biotopu vai sugu.

Tagad būvvaldei vēlreiz jālemj par būvatļauju, izvērtējot ekspertu atzinumus un kaimiņu iebildes.

Zane Gatere, Siguldas novada pašvaldības Vides attīstības plānotāja

“Pieļauju, ka Valsts Vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, kas izdeva pozitīvus atzinumus būvprojektam, vērtēja to, ka tieši blakus ir darbojošs grants karjers, kas būtībā jau mazliet to situāciju ir izmainījis. Tā jau ir rūpnieciskā zona, nevis vienkārši pļava ar puķītēm un tā tālāk. Bet tā ir tāda smaga rūpnieciskā zona.

Pašvaldības teritorijas plānojums ļauj šajā vieta būvēt sporta un atpūtas kompleksu. Te nav iezīmēti publiski pieejami skatu punkti vai ainaviski vērtīgas teritorijas kas būtu jāsargā”.

Ne velti mums bija nepieciešams mežniecības saņemts atzinums, ka ir, ka viņi atbalsta šādu ieceri, ka tur nav īpaši vērtīgie koki, uz kuriem attiektos pilnīgi cita veida noteikumi. Tāpat bija nepieciešams saņemt Valsts Vides dienesta slēdzienu, vai drīkst šādu funkciju tur darīt? Šobrīd ir jau jāvērtē no citām kategorijām.

Pašvaldības būvvaldei nebūs vienkārši pieņemt lēmumu ne vienā, ne otrā virzienā, un mēs skatīsimies, visticamāk, ļoti strikti pēc normatīvajiem regulējumiem. Nevis pēc emocionālajām vēlmēm.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka lai arī teritorija ir īpaši aizsargājama, likums neaizliedz mežu te izcirst. Tas nav dabas liegums un uz to attiecas mazāk ierobežojumu.

Daiga Vilkaste, VARAM dabas departamenta direktore

“Nu ir ciršana ar kaut kādiem nosacījumiem, bet, protams, viņa ir vienkāršāka nekā tas ir citās zonās.

Nav tā, ka jebkurš mežs ir īpaši aizsargājams biotops. Viņš varbūt ir vērtīgs kā mežs kā tāds kā ekosistēma, bet aizsargājamiem biotopiem ir noteikta kvalifikācija, pazīmes un acīmredzot šis nav tas, kas kvalificējas kā aizsargājams biotops.

Šajā gadījumā tā darbība nav pretrunā ar noteikumiem, un var atmežot, lai ierīkotu šo trasi. Mums tas var patikt vai nepatikt, bet tas ir vērtēts arī teritorijas plānojumā. Teritorijas plānojumā tur ir paredzēta apbūve. Tā kā tur nav pretrunas, nedz teritorijas plānojumam, nedz arī normatīvajiem aktiem, kas patreiz ir spēkā”.

Uzņēmuma SIA “Vidzeme lauks” īpašniece ir Ilvija Liepiņa. Firmai Siguldā pieder izklaides centrs KLIK. Tas lepojas ar Baltijā vienīgo divu līmeņu iekštelpu elektrokartingu trasi. Centra izveidē 2021. gadā ieguldīts gandrīz miljons eiro. Par to pašvaldība piešķīra Liepiņiem gada investora balvu.

Centrs strādā ar apmēram 200 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem, gadā apgrozot ne vairāk par trim tūkstošiem eiro.

Liepiņas uzņēmums nevēlējās atbildēt uz jautājumiem par meža izciršanas plāniem.

Dabas aizsardzības eksperti kritiski raugās uz noteikumiem, kam būtu jāapsargā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un tur mītošās sugas. Viņiem ir bažas ka esošais regulējums ļauj pa gabaliņam vien nacionālo parku izcirst.

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs

“Mēs esam šobrīd jau vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā pēc dabas aizsargājamo teritoriju īpatsvara. Tad skaidrs, ka katra tā kailcirte, kas ir aizsargājamā teritorijā, vai vēl tālāk — ka mēs vēl transofrmējam zemes kā šajā gadījumā, tas nozīmē, ka mēs vēl kaut kādā līmenī pazeminam šīs aizsargājamās teritorijas vērtību. Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka nu mēs atteiksimies no viena hektāra vai diviem, nu tā ļoti vienkārši. Tam jābūt ir ļoti, ļoti dziļi pamatotam un argumentētam”.

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs

“Tas, ko mēs redzam no sugu aizsardzības plāniem, kas ir izgājuši cauri gan Dabas aizsardzības pārvaldes filtru, gan tobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprināti, šī teritorija pārklājas ar ar prioritāri aizsargājamām teritorijām divām apdraudētām un īpaši aizsargājamām putnu sugām — ūpim un trīspirkstu dzenim. Un šīs te prioritāri aizsargājamās teritorijas ir identificētas uz pietiekami lielu datu apjomu, tātad pēc vides parametriem mēs nosakām Latvijā, kur tādas ir. Runājot vispārīgi, patiesībā ir jārunā ne tikai par Gaujas nacionālo parku, kopumā Latvijā diemžēl ir tā, ka tas, ka kāda teritorija ir aizsargājama, nenozīmē, ka viņa tiešām ir reāli aizsargāta”.

Būvvaldei nebūs viegli pieņemt lēmumu, jo no vienas puses svaru kausos ir simtgadīgs mežs un pamatoti kaimiņu iebildumi, no otras - uzņēmējdarbība, kas ir tik svarīga ekonomikai.