Muižniece maldina: Trūcīgāko materiālā situācija ir uzlabojusies, nevis kļuvusi sliktāka (3)

Bijusī izglītības ministre Anita Muižniece, kura kandidēs uz Rīgas domi no partijas Latvijas Attīstībai, priekšvēlēšanu video vedina domāt, ka pērn pasliktinājusies iedzīvotāju materiālā situācija. Viņa arī stāsta, ka visstraujāk tas noticis tieši trūcīgāko iedzīvotāju vidū. Tā nav taisnība. Muižnieces minētā aptauja rāda tieši pretējo. Proti, nenodrošinātības līmenis ir līdz šim zemākais, turklāt ekonomiskā situācija visstraujāk uzlabojusies tieši trūcīgākajiem cilvēkiem.

Mužniece video stāsta par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotajiem datiem. Tie rāda, ka gandrīz 59% aptaujāto atzinuši – viņi nespēj segt kādu no pamatvajadzībām. CSP un mediji par aptauju ziņoja 25. martā, tās izejas dati ir CSP publikācijā par materiālo nenodrošinātību Latvijā 2024. gadā (šeit).

Muižniece video norāda uz minētajiem 59% un turpina:

“Un īpaši biedējoši ir tas, ka, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kad šis mērījums tika veikts, tieši trūcīgākā iedzīvotāju daļa ir tā, kuras materiālā situācija ir pasliktinājusies visstraujāk.”

Gan CSP publikācijā, gan mediju ziņās teikts tieši pretējais. Piemēram, portāls LSM raksta: “Vienlaikus reģistrēts līdz šim zemākais materiālās un sociālās nenodrošinātības līmenis līdz šim. (..) Visstraujāk pērn materiālā un sociālā drošība pieauga trūcīgāko iedzīvotāju vidū. Savukārt CSP pārskatā teikts: “Visstraujāk ekonomiskā spriedze mazinājās starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupā) – no 55,0 % 2023. gadā līdz 47,8 % 2024. gadā.”

Muižniece Re:Check pieļāva, ka, lasot ziņu par šo aptauju, ir kļūdījusies secinājumos un tādā gadījumā TikTok video pausto labošot, jo “man nav nolūka nevienu maldināt”. Īsi pēc telefonsarunas video bija dzēsts.

Ko noskaidro aptaujā?

Aptauju Statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem katru gadu veic visās ES dalībvalstīs; Latvijā tajā piedalās katra simtā mājsaimniecība.

Aptaujā cita starpā tiek noskaidrots, cik mājsaimniecības naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties sev nodrošināt atsevišķas pamatnepieciešamības. Pērn gandrīz 59% atzinuši, ka nevar atļauties vismaz vienu no 13 aptaujā piedāvātajām pamatvajadzībām. To vidū ir, piemēram, gaļas vai zivs ēšana katru otro dienu (nevar 8,6%), komunālo pakalpojumu segšana (nevar 7,1%), neparedzētu izdevumu segšana (nevar 46,3%), katru gadu viena nedēļa brīvdienās ārpus mājām (nevar 30,9%).

Muižniece video arī nekorekti atstāsta aptaujā iegūtos datus par vienu no 13 pamatvajadzībām. Viņa saka: “Pētot datus sīkāk, mēs redzam, ka aptuveni 30% saka, ka, piemēram, nevar atļauties nomainīt nolietotas mēbeles uz jaunākām.”

Taču saskaņā ar CSP informāciju to pērn nevarēja atļauties 23% aptaujāto.

Secinājums: Saskaņā ar CSP publiskotajiem aptaujas datiem iedzīvotāju materiālā situācija pērn ir uzlabojusies. Pretēji Muižnieces teiktajam tā visstraujāk uzlabojusies pašiem trūcīgākajiem.