Prezidents aicina uz pusi samazināt referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaitu (2)

Pašlaik, lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu, par iniciatīvu ir jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Tad likumdošanas ierosinājums var nonākt izlemšanai tautas nobalsošanā jeb referendumā.

Spēkā esošā kārtība paredz, ka iniciatīvas grupai ir jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pilnīgi izstrādāts likumprojekts. Ja CVK to novērtē kā atbilstošu likuma prasībām, par iniciatīvu tiek sākta parakstu vākšana, kurā viena gada laikā jāsavāc vismaz 10% vēlētāju. Parakstīties var klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski. Ja par likumprojektu būtu parakstījušies ne mazāk kā 10% balsstiesīgo, CVK tas būtu jānosūta Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimā, taču savākt tik daudz parakstu nekad nav izdevies.

Prezidenta Saeimā iesniegtā iecere paredz šo sākotnējo savācamo parakstu slieksni samazināt līdz viena divdesmitajai daļai jeb 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Prezidents piedāvā spēkā esošo kārtību aizstāt ar divpakāpju parakstu vākšanu, kur pirmajā posmā savācamo parakstu skaitu samazinātu, tomēr beigu galā tomēr tāpat būtu jāsavāc 10% balsstiesīgo parakstu.

Atbilstoši Rinkēviča priekšlikumam, pēc likumprojekta reģistrācijas CVK tas sešu mēnešu laikā būtu jāparaksta vismaz 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Parakstīties varētu klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski.

Savukārt otrajā posmā būtu jānonāk līdz 10% parakstu savākšanai, bet procesā vairāk iesaistītos valsts, proti, pēc 5% parakstu savākšanas CVK izziņotu, ka tiek sākta 10% vēlētāju parakstu vākšana, nosakot vien 30 dienas ilgu termiņu, kurā par likumprojektu varētu parakstīties pašvaldību noteiktajās vietās vai elektroniski. Pilsoņi, kuri būs parakstījušies pirmajā posmā, tiks ieskaitīti kopējā likumprojekta ierosinātāju skaitā. Ja likumprojektam šī vēl viena atvēlētā mēneša laikā izdotos savākt ne mazāk par 10% vēlētāju atbalstu, CVK to nosūtītu Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimai, paredz prezidenta piedāvājums.

Kā pirmdien žurnālistiem norādīja Valsts prezidents, laika gaitā būs jāvērtē, vai piedāvātie grozījumi likumā par tautas nobalsošanu palīdzēs vai nē. Viņš atzīmēja, ka 2014.gadā Satversmes tiesa, vērtējot grozījumus pēc 2012.gada valodas referenduma, secināja, ka likumdevējam un valstij ik pēc laika ir jāanalizē, vai šī kārtība nav jāpārskata. Pēc Valsts prezidenta paustā, sarunās gan ar iedzīvotājiem, gan ar partijām izkristalizējies vispārējais uzskats, ka patlaban spēkā esošā kārtība ir smagnēja un neveicina sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos.

Rinkēvičs skaidroja, ka piedāvātie grozījumi nav atgriešanās pie situācijas, kāda bija līdz 2012.gada valodas referendumam. Lai sasauktu referendumu, patlaban noteikts, ka to iniciē viena desmitā daļa jeb 10% vēlētāju. Grozījumi piedāvā mainīt to, cik daudz vēlētāju balsu ir vajadzīgs, lai referendumu iniciētu, skaidroja prezidents.

Viņš atzīmēja, ka līdz 2012.gadam pietika ar 10 000 vēlētāju iesniegumu, pēc kā visu procesu organizē un īsteno CVK. Patlaban spēkā ir kārtība, kas paredz, ka CVK organizē tikai referendumu. Valsts prezidenta ierosinātie grozījumi paredz, ka vienai divdesmitajai daļai jeb 5% vēlētāju būs jāsavāc paraksti un tad tālāko procesu organizāciju pārņem CVK. Rinkēvičs norādīja, ka, vadoties pēc aizvadīto vēlēšanu rezultātiem, 5% varētu būt aptuveni 46 000 iedzīvotāju.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc runa ir par 5% iedzīvotāju balsu, Valsts prezidents skaidroja, ka interneta un mediju laikmetā ir labi attīstīta sabiedrības līdzdalības platforma "Manabalss.lv", kas nodrošina labu iespēju daudzas problēmas risināt tieši Saeimā, taču jautājums par referendumu ir nopietnāks. Pēc Rinkēviča paustā, ņemot vērā gūtās mācības, piedāvātajos grozījumos saglabāta prasība CVK pārliecināties, ka sagatavotais un referendumam potenciāli iesniegtais priekšlikums ir pilnīgi izstrādāts.

"Tas novērš jebkāda veida šaubas par iespējamu Satversmes kodola pantu grozīšanu. Kārtība paliek stingra un nemainīga. [..] Kopā ar padomniekiem ir sagatavots likumprojekts, vienojoties, ka šis būtu labākais veids, kā palielināt līdzdalību [..]. Tagad šo diskusiju rosinu Saeimā. Jebkurš likumprojekts, ko skata parlaments, ir pilnveidojams, uzlabojams, precizējams," sacīja Valsts prezidents.

Viņaprāt, tas ir viens no soļiem, bet ne brīnumnūjiņa, lai pakāpeniski sāktu atjaunoties sabiedrības uzticība varai.

Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka ir bijuši jautājumi, kas izraisa viļņošanos sociālajos tīklos, taču, kad par to sākas diskusijas sabiedrībā, plašāka atbalsta nav. Viņš klāstīja, ka iepriekš tika vainota kārtība, taču tagad tā tiktu liberalizēta.

Jautāts, vai valsts nauda, kas tiks ieguldīta referendumos, kuri nesasniegs vajadzīgo atbalstu, nebūs izšķērdēta nauda, Valsts prezidents uzsvēra, ka negrib sasaistīt demokrātiju ar izmaksām. Viņaprāt, ja ir jautājumi, kas lielai sabiedrības daļai ir būtiski, un nonāk līdz referendumam, to nevar uzskatīt par zemē nomestu naudu, jo tas ļauj secināt, kā par vienu vai otru lietu domā sabiedrības vairākums.

Pēc Rinkēviča rakstītā Saeimas Prezidijam, lai izvairītos no valsts līdzekļu nelietderīgas izmantošanas un nodrošinātu to, ka parakstu vākšanai tiek virzīti likumprojekti par sabiedrībai patiesi nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem, valsts aktīvu dalību parakstu vākšanas procesā uzsāktu tad, ja sešu mēnešu laikā kopš vēlētāju likumdošanas iniciatīvas reģistrācijas brīža par to būs parakstījusies vismaz viena divdesmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Prezidents klāsta, ka pēc tam parakstu vākšana būtu organizējama tādā pašā kārtībā, kāda likumā ir noteikta attiecībā uz tautas nobalsošanu, papildus paredzot iespēju arī otrajā parakstu vākšanas posmā par vēlētāju likumdošanas iniciatīvu parakstīties elektroniski.

"Būtiski uzsvērt, ka tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu joprojām būtu ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, kā tas ir noteikts Satversmē," norāda Rinkēvičs.

Viņš piebilst, ka CVK arī turpmāk pirms vēlētāju likumdošanas iniciatīvas reģistrācijas parakstu vākšanai izvērtētu to, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts.

Vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesībām ir jābūt ne vien teorētiski, bet arī praktiski īstenojamām, savu ierosinājumu pamato Rinkēvičs.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, pirmdien Rinkēvičs ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam likumprojektu, ar kuru, prezidenta skatījumā, varētu "stiprināt balsstiesīgo pilsoņu iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā un nodrošināt lielāku valsts atbalstu parakstu vākšanā" par CKV reģistrētajām vēlētāju likumdošanas iniciatīvām.

Valsts prezidents klāsta, ka Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā republikā tautai ir jāspēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī. Viņa ieskatā tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā un jābūt valsts varas avotam. Rinkēvičs akcentē, ka vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesības ir nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību tauta - suverēns - var darboties kā likumdevējs un izteikt savu viedokli par kāda likuma pieņemšanas nepieciešamību.

Rinkēvičs vērš uzmanību, ka ar 2012.gada 8.novembra grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu ievērojami samazināta valsts līdzdalība parakstu vākšanas procesā par vēlētāju iesniegtajām likumdošanas iniciatīvām.

"Lai gan Satversmes tiesa 2014.gada12.februāra spriedumā secināja, ka šī jaunā parakstu vākšanas kārtība atbilst Satversmei, tā vienlaikus uzsvēra, ka likumdevējam ir jāseko līdzi tam, lai tiesiskajā regulējumā noteiktās prasības būtu izpildāmas un vēlētāji savas likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu īstenot," pauž Valsts prezidents.

Viņš uzsver, ka kopš 2013.gada Valsts prezidentam nav iesniegts un Saeimā nav izskatīts neviens vēlētāju izstrādāts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts. Rinkēvičs atzīmē, ka tas rada šaubas par to, vai pastāvošā kārtība patiesi ļauj vēlētājiem efektīvi īstenot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības.

"Atjaunojot parakstu vākšanu par vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem divos posmos un nodrošinot lielāku valsts iesaisti parakstu vākšanas procesā, tiktu stiprināta balsstiesīgo pilsoņu iesaiste sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā, veicinot demokrātijas attīstību," vēstulē Saeimas Prezidijam norāda Valsts prezidents.

Likumprojektā paredzēts, ka jaunā vēlētāju likumdošanas iniciatīvu iesniegšanas kārtība tiktu attiecināta uz tiem likumprojektiem vai Satversmes grozījumu projektiem, kas iesniegti CVK izvērtēšanai un reģistrācijai pēc 2027.gada 1.janvāra, lai dotu samērīgu laiku atbildīgajām institūcijām veikt visus nepieciešamos pasākumus jaunās kārtības nodrošināšanai.

Jau ziņots, ka gada sākumā Valsts prezidents norādīja uz vajadzību pārskatīt tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumus. Rinkēvičs skaidroja, ka atbilstoši viņa iecerei samazinātu slieksni gan nevarētu izmantot jautājumos, kas skar Satversmes kodolu.

Lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu, par iniciatīvu ir jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.

Kopš 2012.gadā tika mainīta parakstu vākšanas kārtība, kādā veicama likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta ierosināšana un Saeimas atsaukšanas ierosināšana, Latvijā nav noticis neviens referendums, lai arī CVK iesniegti vairāki desmiti likumdošanas iniciatīvu. Kopš tā laika nevienai iniciatīvai nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai to varētu iesniegt Saeimā.

2012.gada kā pēdējais notika referendums par Satversmes grozījumiem, kuros tika piedāvāts krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Šī iniciatīva referendumā tika noraidīta.

Līdz tam sākotnējā posmā referendumu ierosināšanai pietika ar 10 000 parakstu, un daļa politiķu uzskatīja, ka šāds slieksnis ir pārāk zems. Pēc grozījumu veikšanas pamatā opozīcijas un pie varas neesoši politiķi ir pārmetuši, ka 10% vēlētāju slieksnis referendumu ierosināšanai savukārt ir nesamērīgi augsts un vispār liedz sarīkot tautas nobalsošanas.