Koalīcija komentē Rinkēviča piedāvātos grozījumus likumā par tautas nobalsošanu (2)

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, koalīcijā Rinkēviča rosinātie grozījumi vēl nav detalizēti pārrunāti.

Vienlaikus viņš norādīja, ka JV jau iepriekš ir teikusi, ka ģeopolitiskajā situācijā un drošības risku kontekstā ir ļoti rūpīgi jāvērtē jebkādas izmaiņas referendumu likumos.

"Ņemot vērā, ka prezidents piedāvā ko nedaudz citu, kā iepriekš, kad tikās ar visām pārstāvētajām Saeimas frakcijām, rūpīgi jāiepazīstas ar šo piedāvājumu, un tad varēsim izteikt skaidru viedokli," klāstīja Jurēvics.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ir nepieciešama diskusija par to, vai referendumu sistēmā ir kas uzlabojams.

"Mēs atceramies, kādēļ referendumu likums tika mainīts 2012.gadā pēc krievu valodas referenduma, kad tika iniciēti priekšlikumi, kas grāva mūsu valsts pamatus," teica Jurēvics, norādot, ka tādēļ jebkurai diskusijai par referenduma sliekšņa izmaiņām ir jāpieiet ļoti uzmanīgi.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pauda pārliecību, ka Rinkēviča iesniegti grozījumi tiks nodoti komisijām padziļinātām diskusijām.

Šuvajevs teica, ka ir jāmeklē veidi, kā sabiedrību pēc iespējas vairāk iesaistīt lēmumu pieņemšanā par nozīmīgiem jautājumiem. Vienlaikus politiķa ieskatā, ir jāvērtē, vai šis ir īstais brīdis un pastāv kādi riski. "Progresīvo" frakcijā vēl būs diskusija, norādīja deputāts.

Kā vēstīts, Rinkēvičs aicina Saeimu veikt grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, rosinot no 10% līdz 5% samazināt sākotnēji pašiem iniciatoriem savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām, savukārt 10% parakstu sliekšņa sasniegšanai rosinot noteikt lielāku valsts līdzdalību.

Spēkā esošā kārtība paredz, ka iniciatīvas grupai ir jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pilnīgi izstrādāts likumprojekts. Ja CVK to novērtē kā atbilstošu likuma prasībām, par iniciatīvu tiek sākta parakstu vākšana, kurā viena gada laikā jāsavāc vismaz 10% vēlētāju. Parakstīties var klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski. Ja par likumprojektu būtu parakstījušies ne mazāk kā 10% balsstiesīgo, CVK tas būtu jānosūta Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimā, taču savākt tik daudz parakstu nekad nav izdevies.

Prezidenta Saeimā iesniegtā iecere paredz šo sākotnējo savācamo parakstu slieksni samazināt līdz viena divdesmitajai daļai jeb 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Prezidents piedāvā spēkā esošo kārtību aizstāt ar divpakāpju parakstu vākšanu, kur pirmajā posmā savācamo parakstu skaitu samazinātu, tomēr beigu galā tomēr tāpat būtu jāsavāc 10% balsstiesīgo parakstu.

Atbilstoši Rinkēviča priekšlikumam, pēc likumprojekta reģistrācijas CVK tas sešu mēnešu laikā būtu jāparaksta vismaz 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Parakstīties varētu klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski.

Savukārt otrajā posmā būtu jānonāk līdz 10% parakstu savākšanai, bet procesā vairāk iesaistītos valsts, proti, pēc 5% parakstu savākšanas CVK izziņotu, ka tiek sākta 10% vēlētāju parakstu vākšana, nosakot vien 30 dienas ilgu termiņu, kurā par likumprojektu varētu parakstīties pašvaldību noteiktajās vietās vai elektroniski. Pilsoņi, kuri būs parakstījušies pirmajā posmā, tiks ieskaitīti kopējā likumprojekta ierosinātāju skaitā. Ja likumprojektam šī vēl viena atvēlētā mēneša laikā izdotos savākt ne mazāk par 10% vēlētāju atbalstu, CVK to nosūtītu Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimai, paredz prezidenta piedāvājums.

2012.gada kā pēdējais notika referendums par Satversmes grozījumiem, kuros tika piedāvāts krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Šī iniciatīva referendumā tika noraidīta.

Līdz tam sākotnējā posmā referendumu ierosināšanai pietika ar 10 000 parakstu, un daļa politiķu uzskatīja, ka šāds slieksnis ir pārāk zems. Pēc grozījumu veikšanas pamatā opozīcijas un pie varas neesoši politiķi ir pārmetuši, ka 10% vēlētāju slieksnis referendumu ierosināšanai savukārt ir nesamērīgi augsts un vispār liedz sarīkot tautas nobalsošanas.