Par diviem gadiem atliks prasību uzņēmumiem ziņot par ESG kritēriju izpildi

Ministrijā skaidro, ka 26.februārī Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi jaunu priekšlikumu paketi Eiropas Savienības (ES) noteikumu vienkāršošanai un konkurētspējas veicināšanai.

Galvenās izmaiņas ilgtspējas ziņu sniegšanas jomā atbilstoši EK priekšlikumam Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā paredz par diviem gadiem atlikt prasību ziņot par ESG kritēriju īstenošanu tiem uzņēmumiem, kuriem atkarībā no lieluma ir pienākums šādu ziņojumu sagatavot par 2025. vai 2026. pārskata gadu.

Ņemot vērā, ka minētā direktīva Latvijā ir pārņemta ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, tiklīdz EK priekšlikums būs pieņemts, FM plāno virzīt steidzamus grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, ieviešot šo divu gadu atlikšanas periodu.

FM atzīmē, ka EK priekšlikums iekļauts Eiropas Parlamenta 1.aprīļa darba kārtībā par pieprasījumu šim priekšlikumam piemērot steidzamības procedūru, tādā veidā nosakot to par prioritāru.

Paralēli ilgtspējas ziņu sniegšanas jomā tiek virzīts atsevišķs EK priekšlikums, paredzot jau konkrētus administratīvā sloga mazinošos pasākumus.

Piemēram, ziņošanas prasības attiektos tikai uz lieliem uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru neto apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro vai bilance pārsniedz 25 miljonus eiro.

Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem ziņošanas prasības vairs neattieksies (līdz 1000 darbinieku), EK ar deleģēto aktu pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

Tāpat plānots, ka uzņēmumi ar vairāk nekā 1000 darbinieku un ar neto apgrozījumu zem 450 miljoniem eiro var atteikties no ES Taksonomijas ziņošanas. Tie, kas izvēlas ziņot, var sniegt tikai daļēju informāciju - pārdošanas un investīciju rādītājus.

Tāpat tiks pārskatīti Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti (ESRS), vienkāršojot tos, kā arī plānota nozarei specifisko standartu prasības svītrošana.

FM atzīmē, ka leģislatīvo aktu priekšlikumi tiks iesniegti Eiropas Parlamentam un Padomei izskatīšanai un pieņemšanai. Izmaiņas korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā un citās grozītajās direktīvās stāsies spēkā, tiklīdz likumdevēji būs panākuši vienošanos par priekšlikumiem un pēc to publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī.

Jau ziņots, ka Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums paredz, ka no šī gada uzņēmumiem gada pārskata vadības ziņojumu būs jāpapildina ar ilgtspējas ziņojumu.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums attiecas uz Latvijā reģistrētām lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, meitassabiedrībām un filiālēm, kuru mātessabiedrības ir reģistrētas trešajā valstī, pie noteiktiem kritērijiem, skaidro FM.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu likuma subjekta jeb uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu.

Patlaban paredzēts, ka kapitālsabiedrībām, kurām šobrīd jāsagatavo nefinanšu paziņojumi, ilgtspējas ziņojumu gada pārskatā būs jāiekļauj jau par 2025.gadu. Lielās kapitālsabiedrības to iekļaus gada pārskatā no 2026.gada, bet mazās un vidējās - no 2027.gada.