Valdība neredz vajadzību noteikt agrāko pieļaujamo mācību stundu sākuma laiku

Spēkā esošie tiesību akti nosaka, ka izglītības iestādēs vienas mācību stundas ilgums ir 40 minūtes. Atkarībā no bērna izglītības pakāpes dienā mācību ilgums nevar pārsniegt piecas līdz astoņas stundas, bet nedēļā - 22 līdz 36 stundas. Pārtraukumiem starp mācību stundām jābūt vismaz desmit minūtēm un jābūt vismaz vienam 30 minūšu ilgam pārtraukumam ēšanai.

Valdība uzskata, ka jautājums par mācību stundu sākumu ir jālemj izglītības iestādēm, kā arī nepieciešams izstrādāt attiecīgas vadlīnijas vai rekomendācijas.

Izglītības ministre Dace Melbārde (JV) valdības sēdē pauda, ka ir jāievēro skolu autonomija, turklāt būtu grūti izstrādāt normatīvo aktu, kas derētu visiem, tāpēc ir jāuzticas skolu vadībai.

Melbārde piebilda, ka IZM piedāvājums ir tomēr sagatavot vadlīnijas par miega higiēnu, sadarbojoties ar Veselības ministriju. Melbārde uzsvēra, ka nevajagot aizrauties ar garu vadlīniju rakstīšanu, taču bērnu labbūtības jautājums esot svarīgs, tāpēc ministrijas mēģinās strādāt pie lakoniskām vadlīnijām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) regulāri rīko informatīvus pasākumus ar pašvaldību institūcijām par aktualitātēm izglītības jautājumos. Nākamajā informatīvajā pasākumā plānots pašvaldības izglītības pārvaldes iepazīstināt ar tiesībsarga rekomendācijām un interneta aptauju, noskaidrot pašvaldību redzējumu, kā arī apzināt objektīvus iemeslus sākt mācības pirms plkst.8, teikts vēstulē.

Ņemot vērā pašvaldību sniegto redzējumu un skaidrojumu, IZM līdz šī mācību gada beigām izstrādās vadlīnijas mācību sākuma laika noteikšanai vispārējās izglītības iestādēs.

Valdība ir iepazinusies ar tiesībsarga atzinumu par izglītības iestāžu mācību sākuma laika noteikšanu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vēstuli par informācijas sniegšanu par izglītības iestāžu mācību darba laika organizēšanu, kā arī ar interneta aptaujas rezultātiem.

Valdības ieskatā, nosakot bērna labākās intereses, jācenšas rast ilgtspējīgu risinājumu, izvērtējot, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērnam kvalitatīvu izglītību, kas atbilst viņa vajadzībām un spējām, pienācīgu veselības aprūpi, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi, kā arī atbalstu bērna harmoniskai attīstībai.

Vēstulē uzsvērts, ka būtiska nozīme ir ne tikai kvalitatīvai formālās izglītības apguvei, bet arī neformālās jeb interešu izglītības pieejamībai, lai izglītojamais pēcpusdienā savlaicīgi varētu apmeklēt kultūrizglītības, sporta, tehniskās jaunrades, vides un citas interešu izglītības nodarbības, tādējādi vispusīgi attīstoties un pilnveidojot savus talantus.

Lai veicinātu bērnu, viņu vecāku, pašvaldību un izglītības iestāžu izpratni par miega nozīmi un miega higiēnu, BKUS Metodiskās veselības centrs sadarbībā ar BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centru piekritis iesaistīties miega higiēnas vadlīniju izstrādē līdz šī gada beigām, minēts vēstulē.

Veselības ministrija šobrīd izstrādā Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.-2027.gadam, kurā paredzēti pasākumi jauno un topošo vecāku izglītošanai par bērna attīstību, aprūpi, psihiskās veselības saglabāšanu un nepieciešamā atbalsta saņemšanas iespējām. Plāna projektā iekļauti vairāki pasākumi sabiedrības informēšanai par bērna attīstību un emocionālo audzināšanu, tostarp par miega higiēnu un veselību, kā arī digitālo tehnoloģiju pārmērīgas un nekontrolētas lietošanas riskiem un ietekmi uz bērnu veselību.

Valdība atzīmē, ka līdz 2026.gada otrajai pusei paredzēts nodrošināt regulāras izglītojošās lekcijas topošajiem un jaunajiem vecākiem par bērna miega veselību, kā arī izstrādāt izglītojošus informatīvus materiālus vecākiem par miega kvalitāti bērniem un tā ietekmi uz attīstību un veselību dažādos vecumposmos.

Valdība uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš tiem bērniem un jauniešiem, kuriem pastāv lielāks veselības un attīstības apdraudējuma risks. Tāpēc, turpinot darbu pie tiesībsarga aktualizētā jautājuma, valdība papildu uzmanību pievērsīs bērniem riska grupās, kuri ikdienā saskaras ar nepietiekamu miega daudzumu un tā negatīvajām sekām.

Pēc attiecīgo vadlīniju izstrādes IZM sadarbībā ar VM un Labklājības ministriju aktualizēs šo jautājumu informatīvos pasākumos, kā arī attiecīgās ministrijas nodrošinās sabiedrības informēšanu un informācijas publiskošanu savu institūciju, tostarp padotības iestāžu mājaslapās.

Jau ziņots, ka tiesībsargs Juris Jansons aicinājis valdību noteikt, ka mācību stundas, konsultācijas un fakultatīvās nodarbības skolās nevar sākties agrāk par plkst.8. Viņa aicinājumam pievienojušies arī BKUS mediķi.

Tiesībsarga ieskatā, šādas izmaiņas līdz šim liedzis veikt izpratnes trūkums par pilnvērtīga miega ietekmi uz bērna veselību, attīstību un uzvedību, tai skaitā atbildīgajās ministrijās.

Jansona ieskatā, vēlamais scenārijs būtu, lai pamatskolā mācību stundas sāktos no plkst.8.30, bet vidusskolās - no plkst.9. Šobrīd valsts nenosaka mācību sākuma laiku izglītības iestādēm, tādējādi skolām ir rīcības brīvība šajā jautājumā, atzīmē tiesībsargs.

Tiesībsarga veiktā skolēnu vecāku interneta aptauja liecina, ka 48% gadījumu vecāki atzīst, ka mācību stundu sākums ir noteikts starp plkst.8 un 8.29, bet vēl 46% gadījumu - no plkst.8.30 līdz 8.59. Vairāk nekā pusē jeb 54% anketu norādīts, ka agrākā mācību stunda bērnam sākas laikā no plkst.8 līdz 8.29. Trīs no četriem vecākiem jeb 75% gadījumu pausta apmierinātība ar bērna mācību stundu sākuma laiku.