/nginx/o/2023/11/07/15703436t1h5d27.jpg)
Itin bieži lībiešu kopienas asociē tikai ar Latvijas Kurzemes krastu, taču pēdējo gadu laikā uzmanība tiek vērsta arī uz Vidzemi, kur lībiešu kopienas savas tradīcijas ir kopušas un attīstījušas tikpat cītīgi, vēsta Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē veidots televīzijas raidījums "Kivi".
Piemēram, šī gada 22. martā tika atklāta zīme Aģes upes krastā, kas norāda uz tās atrašanās vietu lībiešu krastā - šī zīme upes nosaukumu atveido gan latviešu, gan lībiešu valodā, lai godinātu lībiešu mantojumu.
Kopš 2023. gada šādi pasākumi, kas paredzēti lībiešu mantojuma uzturēšanai un piemiņai, pateicoties UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai, Latvijas Nacionālajam kultūras centram un LU Lībiešu institūtam, notiek regulāri. Pirmajā svētdienā pēc pavasara Saulgriežiem tiek atzīmēta lībiešu mantojuma diena, taču 2023. gads ticis pasludināts par lībiešu mantojuma gadu.
Viens no pasākumiem, kas notiek lībiešu mantojuma dienā, ir lībiešiem tradicionālā putnu modināšana, kas saistīta ar lībiešu ticību tam, ka putni ziemā nedodas gājputnu gaitās, bet gan dodas dziļā miegā. Pienākot pavasarim, putni ir jāmodina, un lībieši uzskatīja, ka līdz ar putniem pamostas arī dažādi ļaunie gari, skauģi un raganas, tādēļ putnu modināšanas laikā svarīgi ir ne tikai pamodināt guļošos putnus, bet arī aizbiedēt ļaunos garus. Līdz ar to, putnu modināšanas pasākumos parasti notiek skaļa dziedāšana, dejošana, arī šautriņu mešana un citi pasākumi.
Kopš senajiem laikiem šī tradīcija gan ir ievērojami pārveidota, lai pielāgotos mūsdienām, taču tā joprojām satur arī tradicionālos putnu modināšanas elementus. Viena no tradicionālajām vērtībām ir dziesmas „Čīčorputniņi” izpildīšana, visiem sanākot kopā. Dziesmas teksts - "Čīčōrputni, čīčōrputni, nu ir laiks augšā celties, čīčōr, čīčōr!” ir jau ļoti labi pazīstams visā lībiešu mantojuma interesentu pulkā.
"Šāda putnu modināšanas tradīcija ir unikāla tieši lībiešiem, un ar savām saknēm tā iet ļoti dziļi senvēsturē,” uzsver LU lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Būtiski, ka putnu modināšana iezīmē tieši lībiešu jaunā gada sākšanos, kas saistīts ar dienas kļūšanu garākai par nakti, līdz ar to pasākumos bieži vien tiek dekorēta eglīte un cepti “saules formas” plāceņi.
Tā kā lībiešu tautas mantojums tradicionāli ir raksturīgs gan Latvijas reģionam, gan arī Igaunijas, tad šo un citus pasākumus veido latvieši kopā ar igauņiem. Šogad lībiešu mantojuma dienas pasākumus Ainažos un Iklas ciemā rīkoja tieši igauņi. “Lībiešu mantojuma diena mums jau veidojas kopš pašiem pirmsākumiem kā tāda kopā sanākšana, pārrobežu draudzēšanās, saikņu veidošanās un mantojuma cildināšana šeit uz vietas,” saka Vidzemes lībiešu kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa.