/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/01/16750423t1h6cdb.jpg)
"Viņu mērķis ir mana politiskā nāve," tā gaidāmo nelabvēlīgo spriedumu ES līdzekļu nelikumīgas izlietošanas lietā jau pērn rudenī komentēja Francijas Nacionālās apvienības seja Marina Lepēna. Francijas ietekmīgākā opozīcijas līdere, trīskārtēja prezidenta amata kandidāte un viena no atpazīstamākajām radikāli labējo sejām Eiropā, tika nekavējoties diskvalificēta no kandidēšanas vēlēšanās uz pieciem gadiem. Šis spriedums būtībā izslēdz viņas līdzdalību 2027. gada prezidenta vēlēšanās – kampaņā, kurā viņa līdz šim tika uzskatīta par vienu no favorītēm.
Lepēna nav kura katra Francijas politiķe. Viņas vadītā Nacionālā apvienība (RN) ir partija, kas no margināliem ekstrēmistiem kļuvusi par lielāko frakciju Francijas Nacionālajā asamblejā un galveno izaicinājumu liberālajai centriskajai elitei, ko šobrīd vada Emanuels Makrons. Lepēna mērķtiecīgi centusies mainīt partijas tēlu, distancējoties no sava tēva — antisemītisko un rasistisko izteikumu dēļ pretrunīgi vērtētā Žana Marī Lepēna — un pozicionējot RN kā "patriotisku" alternatīvu, kas uzrunā plašu sabiedrības daļu, īpaši sociāli un ekonomiski neaizsargātos vēlētājus.
Šajā kontekstā viņas pēkšņā diskvalifikācija no cīņas par prezidenta krēslu ir ne tikai tiesisks precedents, bet arī politisks satricinājums, kuras sekas var mainīt Francijas (un netieši arī Eiropas) politisko ainavu. Franču vēlētāji, kuri jau ir pārliecināti, ka “visi politiķi zog”, neredz šajā spriedumā korupcijas nosodījumu, bet gan Makrona un viņa līdzgaitnieku atriebību.