/nginx/o/2025/04/02/16750542t1ha089.jpg)
Trešdien, 2. aprīlī, stājas spēkā grozījumi Tiesībsarga likumā, kuru mērķis ir skaidri noteikt tiesībsargu kā valsts preventīvā mehānisma funkcijas un uzdevumu veicēju, kā arī noteikt tiesībsargam tiesības veikt ar ieslodzītajiem saistītu datu apstrādi.
Tiesībsargam, īstenojot Tiesībsarga likumā piešķirtos uzdevumus un funkcijas, ātrākai un efektīvākai iespējamo tiesību aizskārumu novēršanai ir nepieciešama piekļuve informācijai, kas attiecas uz izturēšanos pret personām, kuras uzturas brīvības ierobežošanas vietās, kā arī Tiesu administrācijas uzturētajām tīmekļa vietnēm, iepriekš skaidroja Tieslietu ministrijā.
2023.gada sākumā tiesībsargs saņēma rekomendāciju no Tiesu administrācijas pēc iespējas ātrāk veikt grozījumus Tiesībsarga likumā, lai funkciju izpildes nodrošināšanai varētu turpināt izmantot Tiesu administrācijas pārziņā un turējumā esošās Tiesu informatīvās sistēmas datus, kas pieejami tīmekļa vietnēs "manas.tiesas.lv" un e-lietas portālā.
Ar grozījumiem Tiesībsarga likums tiek papildināts, lai tiesībsargs varētu pildīt valsts preventīvā mehānisma funkcijas. Grozījumi paredz, ka tiesībsargs veiks šos uzdevumus, un precizē viņa tiesības saskaņā ar protokolu.
Tiek arī paplašināts jēdziens "slēgta tipa iestādes", lai aptvertu visas vietas, kur tiek ierobežota brīvība. Tiesībsargam būs tiesības sniegt ieteikumus par izturēšanos pret personām šajās vietās un uzlabot uzturēšanās apstākļus.
Lai nodrošinātu, ka ieteikumi tiek ieviesti, valsts un pašvaldību institūcijas, biedrības, reliģiskās organizācijas un citas puses rakstiski informēs tiesībsargu par rezultātiem. Grozījumi arī nosaka ekspertu tiesības vizīšu laikā.
Likumprojekts tika izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas sadarbībā ar Tiesībsarga biroju.