Latvijas Pilsoniskā alianse komentē Rinkēviča piedāvātos grozījumus referendumu ierosināšanas regulējumā (1)

Kā vērtē Zonberga, mazinot šķēršļus pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām, var veicināt sabiedrības līdzdalību.

Viņas ieskatā, parakstu sliekšņa samazināšana varētu motivēt cilvēkus aktīvāk iesaistīties likumdošanas procesā. "Turklāt zemāks slieksnis var radīt skaitliski vairāk iniciatīvu, kuras sasniegušas pozitīvu rezultātu, kas savukārt var uzlabot uzticēšanos valsts pārvaldei, veicinot to, ka vairāk cilvēki jūtas uzklausīti un iesaistīti," pauž Zonbegra.

Reizē LPA vadītāja uzskata, ka ir grūti prognozēt iniciatīvas iespējamo politisko atbalstu Saeimā. Pēc Zonbegras vārdiem, pirmšķietami lielai pretestībai nevajadzētu būt, taču tas būs atkarīgs no partiju gatavības stiprināt sabiedrības līdzdalību ar ļoti praktisku soli.

Zonberga uzsver, ka sabiedrības uzticēšanās valsts varai un politiskajām partijām prasa meklēt jaunus risinājumus sabiedrības iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesos un ticībai, ka to līdzdalībai ir nozīme. "Ņemot vērā, ka Latvijā gan uzticēšanās, gan līdzdalības rādītāji ir kritiski zemi, iniciatīvas, kas var šo problēmu risināt, ir laikā," vērtē LPA direktore.

Kā vēstīts, Rinkēvičs aicina Saeimu veikt grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, rosinot no 10% līdz 5% samazināt sākotnēji pašiem iniciatoriem savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām, savukārt 10% parakstu sliekšņa sasniegšanai rosinot noteikt lielāku valsts līdzdalību.

Spēkā esošā kārtība paredz, ka iniciatīvas grupai ir jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pilnīgi izstrādāts likumprojekts. Ja CVK to novērtē kā atbilstošu likuma prasībām, par iniciatīvu tiek sākta parakstu vākšana, kurā viena gada laikā jāsavāc vismaz 10% vēlētāju. Parakstīties var klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski. Ja par likumprojektu būtu parakstījušies ne mazāk kā 10% balsstiesīgo, CVK tas būtu jānosūta Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimā, taču savākt tik daudz parakstu nekad nav izdevies.

Prezidenta Saeimā iesniegtā iecere paredz šo sākotnējo savācamo parakstu slieksni samazināt līdz viena divdesmitajai daļai jeb 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Prezidents piedāvā spēkā esošo kārtību aizstāt ar divpakāpju parakstu vākšanu, kur pirmajā posmā savācamo parakstu skaitu samazinātu, tomēr beigu galā tomēr tāpat būtu jāsavāc 10% balsstiesīgo parakstu.

Atbilstoši Rinkēviča priekšlikumam, pēc likumprojekta reģistrācijas CVK tas sešu mēnešu laikā būtu jāparaksta vismaz 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Parakstīties varētu klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski.

Savukārt otrajā posmā būtu jānonāk līdz 10% parakstu savākšanai, bet procesā vairāk iesaistītos valsts, proti, pēc 5% parakstu savākšanas CVK izziņotu, ka tiek sākta 10% vēlētāju parakstu vākšana, nosakot vien 30 dienas ilgu termiņu, kurā par likumprojektu varētu parakstīties pašvaldību noteiktajās vietās vai elektroniski. Pilsoņi, kuri būs parakstījušies pirmajā posmā, tiks ieskaitīti kopējā likumprojekta ierosinātāju skaitā. Ja likumprojektam šī vēl viena atvēlētā mēneša laikā izdotos savākt ne mazāk par 10% vēlētāju atbalstu, CVK to nosūtītu Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimai, paredz prezidenta piedāvājums.

2012.gada kā pēdējais notika referendums par Satversmes grozījumiem, kuros tika piedāvāts krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Šī iniciatīva referendumā tika noraidīta.

Līdz tam sākotnējā posmā referendumu ierosināšanai pietika ar 10 000 parakstu, un daļa politiķu uzskatīja, ka šāds slieksnis ir pārāk zems. Pēc grozījumu veikšanas pamatā opozīcijas un pie varas neesoši politiķi ir pārmetuši, ka 10% vēlētāju slieksnis referendumu ierosināšanai savukārt ir nesamērīgi augsts un vispār liedz sarīkot tautas nobalsošanas.