Apsver nodokļu atvieglojumus un papildu atbalstu bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte (2)

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē trešdien tika skatīts LM ziņojums par pētījumu "Priekšlikumu izstrāde atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni". Pēc ministrijas sniegtās informācijas, pašreiz likumiski nav atsevišķa definīcija vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni, nav arī konkrēta atbalsta mehānisma tieši šai mērķgrupai.

Veicot pētījumu, LM analizēja Čehijas, Portugāles un Slovēnijas normatīvo regulējumu attiecībā uz kritērijiem, ko piemēro, lai noteiktu vientuļo vecāku statusu.

Secināts, ka nevienā no analizētajām valstīm nav viena atsevišķa normatīvā akta, kas precīzi noteiktu dokumentu vai pierādījumu kopumu, ar kuru ģimene tiktu atzīta par viena vecāka ģimeni. Nav noteikts arī īpašs viens valsts garantēts atbalsts, kas fokusēts uz vecākiem, kas par bērnu rūpējas vieni.

Pētījuma rezultāti liecina, ka kopīgais kritērijs, kas ļauj identificēt šādas ģimenes, ir mājsaimniecības sastāvs. Šis kritērijs ļauj palielināt konkrētu pabalstu saņemšanas ilgumu un apjomu. Ārvalstu prakšu piemēri rāda, ka, piemēram, Slovēnijā, ir sociālās aizsardzības pabalsts izdevumu segšanai, kas saistīti ar mājokļa inventāru, sadzīves ierīču un mēbeļu iegādi.

Pētījumā iesaistot vecākus ar bērniem, valsts iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, noskaidrots, ka visproblemātiskākās izdevumu kategorijas attiecīgajās ģimenēs saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumiem, apģērbu un apavu iegādi, kā arī bērnu interešu izglītību.

Vienlaikus vecāku aptaujas rezultāti liecina, ka nepieciešams papildu atbalsts arī bērnu pieskatīšanā, elastīgu darba apstākļu piemērošanā, kā ari psiholoģiskajos un juridiskajos jautājumos.

Šobrīd viena vecāka nāves gadījumā valsts piešķir apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Savukārt gadījumā, ja kāds no vecākiem nepilda Civillikumā noteikto pienākumu un nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, un ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde nav iespējama, valsts izmaksā uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF).

Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperta Pētera Leiškalna sacītā, no UGF 20 gadu laikā izlietots aptuveni pusmiljards eiro.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele rosināja noteikt kriminālatbildību uzturlīdzekļu nemaksātājiem, lai radikāli risinātu situāciju.

Pērn Latvijā 85 700 jeb 30,9% ģimeņu bija tādas, kurās bērnus audzina viens vecāks. Savukārt no kopējā mājsaimniecību skaita tie ir 10,3%.

Lai gan dzimšanas reģistrā ierakstu skaitam bez ziņām par bērna tēvu ir tendence samazināties, tomēr pagājušajā gadā paternitāte netika noteikta aptuveni 404 bērniem.

Daļa sēdes dalībnieku uzskata, ka mērķtiecīga vientuļo ģimeņu bērnu atbalsta nodrošināšanā ir nepieciešams skrupulozi definēt atbalstāmo mērķgrupu. Tikmēr, piemēram, deputātes Līga Kozlovska (ZZS) un Ingrīda Circene (JV) norādīja, ka šo definīciju ir grūti noteikt, jo gadījumi mēdz būt dažādi. Paternitātes kritērijs izmaksā dārgi, tāpēc galvenajam kritērijam būtu jābūt tieši mājsaimniecības sastāvam. Circenes ieskatā konkrētajam LM pētījumam pašreiz nav saredzama skaidra mērķgrupa, un svarīgi sniegt atbalstu visiem bērniem, nevis konstruēt mākslīgu, atsevišķu kategoriju. Būtiski noteikt konkrētas prasības, tostarp nepalielināt mērķgrupu.

Kā uzsvēra Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija, nenoteikta paternitāte kā kritērijs šāda atbalsta piešķiršanai nav optimāls risinājums, jo katru gadu arvien pieaug bērnu skaits, kas dzimuši mākslīgās ieņemšanas rezultātā. Katru gadu mākslīgās apaugļošanas rezultātā dzimst aptuveni 600 bērnu, tāpēc prognozējams, ka arvien pieaugs to bērnu skaits, kam paternitāte nekad nebūs zināma.

"Arvien vairāk būs vientuļu sieviešu, kas izvēlēsies radīt bērnus ar anonīmo spermu, tāpēc jautājums ir par valsts attieksmi," norādīja Treija. Politiķe uzsvēra, ka kopumā šajā jautājumā galvenais ir tieši finansiālais atbalsts, jo nabadzības riskam pakļauti 30% viena vecāka ģimeņu.

"Pakalpojumi un atvieglojumi ir laba lieta, bet pakalpojumu uz maizes neuzliks," viņa pauda. Tikai pēc finansiāla atbalsta palielināšanas var sākt domāt par prioritāru grupu šķirošanu, uzskata Treija.

Savukārt biedrības "Latvijas bērnu labklājības tīkla" politikas koordinatore Evisa Stankus vērsa uzmanību, ka nereti tiesas procesos skatot jautājumu par paternitātes noteikšanu, mākslīgi paildzinot procesu, tēvi mēdz nesniegt nekādu atbalstu mātei, un šo jautājumu steidzami vajadzētu risināt.

LM parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis minēja, ka dažādu bērnu atbalsta mehānismu pārskatīšana jau ir ministrijas dienas kārtībā, bet līdz ar šo pētījumu tiek identificēta īpaši apdraudēta bērnu grupa, kas atrodas sliktākā situācijā - viens vecāks ir miris, nav nosakāma paternitāte, vai arī bērns ir ieņemts izvarošanas rezultātā. Aplēses liecinot, ka šādu apdraudēto bērnu skaits varētu būt aptuveni 15 000.

Līdztekus izskanēja ieceres vientuļā vecāka kritēriju sasaistīt ar darbu, piemēram, identificējot "vientuļos darbiniekus". Taču tam iebilda vairāki sēdes dalībnieki, minot, ka tas varētu radīt arī papildu ierobežojumus, vienlaikus jau tagad vairāki darba devēji iespēju robežās atbalsta darbiniekus, piešķirot papildu atvieglojumus.

Noslēgumā komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) pauda, ka šai iecerei vēl nepieciešama diskusija ekspertu līmenī, lai vienotos par konkrētu vīziju.

Atkārtoti atbalsta mehānisma ieceres, tostarp vientuļo vecāku mērķgrupas definīciju, varētu apspriest rudenī.