/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/04/02/16751503t1hf107.jpg)
D vitamīns ir ļoti būtisks cilvēka organismam, jo ietekmē ne vien kaulu veselību un imūnsistēmas darbību, bet arī mūsu vispārējo labsajūtu. Pēc ziemas daudzi var izjust šī vitamīna trūkuma sekas. Lai gan pavasarī saule spīd bieži, vai ar to pietiek, lai atjaunotu D vitamīna rezerves? Kā zināt, vai organismā šī vitamīna ir pietiekami? Par to visu uzzināsiet šajā rakstā.
Vai ar sauli pietiek?
D vitamīns tiek dēvēts par "saules vitamīnu", jo tā galvenais avots ir saules gaisma. Kad āda tiek pakļauta ultravioletajiem B (UVB) stariem, tā sāk sintezēt D vitamīnu. Diemžēl valstīs, kur saulainu dienu ir maz, tostarp Latvijā, D vitamīna trūkums ir īpaši izteikts. Lai gan Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījums* apliecina, ka D vitamīns ir viens no Latvijas iedzīvotāju biežāk lietotajiem uztura bagātinātājiem, tomēr ārstu un farmaceitu novērojumi liecina, ka to joprojām lietojam nepietiekami un neregulāri.
"Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, D vitamīna trūkums organismā konstatēts gandrīz piektdaļai Latvijas iedzīvotājam,"
stāsta "Apotheka" farmaceite Alīna Fleišmane.
Kāpēc D vitamīna deficīts ir bīstams?
D vitamīna deficīts var būt bīstams, jo tam ir būtiska loma dažādos organisma procesos. Šeit ir galvenie iemesli, kāpēc tā trūkums var negatīvi ietekmēt veselību:
- Kaulu veselība un osteoporoze. D vitamīns palīdz organismam absorbēt kalciju un fosforu, kas ir nepieciešami stipriem kauliem un zobiem. Tā trūkums var izraisīt rahītu un osteoporozi – kaulu blīvuma samazināšanos, kas palielina lūzumu risku.
- Novājināta imūnsistēma. D vitamīns ir svarīgs imūnsistēmas darbībai. Tā trūkums var palielināt uzņēmību pret infekcijām, tostarp vīrusu slimībām (gripa, Covid-19, saaukstēšanās).
- Muskuļu un nervu sistēmas darbības traucējumi. D vitamīna trūkums var izraisīt muskuļu vājumu, krampjus un sāpes, kas palielina kritienu un traumu risku, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
- Sirds un asinsvadu slimības. Zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu un palielinātu sirds slimību un insultu risku.
- Garīgā veselība. D vitamīna deficīts var būt saistīts ar depresiju, garastāvokļa svārstībām, lielāku Alcheimera slimības un demences attīstības risku.
Alternatīvie D vitamīna avoti
Ņemot vērā, ka saules gaisma ne vienmēr nodrošina pietiekamu D vitamīna daudzumu, īpaši Latvijas klimatiskajos apstākļos, ir svarīgi pievērst uzmanību alternatīviem D vitamīna avotiem, iesaka farmaceite Alīna Fleišmane: "Viens no tiem ir pārtikas produkti, tostarp treknās zivis (piemēram, lasis, siļķes, sardīnes, paltuss vai skumbrija), olu dzeltenumi un piena izstrādājumi, sojas piens un auzu pārslas, tomēr organisma nodrošināšanai ar nepieciešamo devu parasti tas ir jāuzņem papildus. Vērtīgs D vitamīna avots būs arī sēnes, ja vien tās augušas saules staros. Līdzīgi kā cilvēka organismā, arī sēnēs D vitamīns sintezējas saules staru ietekmē."
Tomēr, pat rūpīgi plānojot uzturu, ne vienmēr ir iespējams uzņemt pietiekamu D vitamīna daudzumu. Šādā gadījumā, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, uztura bagātinātāji var būt efektīvs risinājums. Tie ir pieejami dažādās formās – kapsulās, pilienos, aerosolā vai pat košļājamās tabletēs. Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būs īpaši piemēroti pašiem mazākajiem. Alīna Fleišmane skaidro:
"Ja analīzēs laboratoriski ir konstatēts D vitamīna deficīts, tad pieaugušais var sākt lietot līdz 4000 starptautisko vienību dienā līdz brīdim, kad konsultējas ar savu ārstu, – tas nekādu ļaunumu nenodarīs.
4000 skaitās maksimālā drošā deva, pat nezinot D vitamīna līmeni asinīs."
Jāņem vērā, ka uz farmaceitiskajiem produktiem D vitamīna devas visbiežāk apzīmētas divos veidos – IU (international units), kas nozīmē to pašu, ko SV jeb starptautiskā vienība, un mcg jeb mikrogrami. 1 mcg D vitamīna atbilst 40 SV.
"D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos organismā, tāpēc tos ieteicams lietot kopā,”
uzsver farmaceite.
Pazīmes, kas liecina par D vitamīna trūkumu
D vitamīna trūkums var izpausties dažādos veidos, un simptomi nereti ir nespecifiski, tāpēc daudzi tos nepamana. Svarīgākās pazīmes, kas var liecināt par D vitamīna deficītu, ir:
- Pastāvīgs nogurums un enerģijas trūkums;
- Muskuļu vājums un sāpes locītavās;
- Biežas saaukstēšanās un infekcijas;
- Depresīvs noskaņojums un trauksme;
- Lēnāka brūču dzīšana un matu izkrišana.
Ja jums ir šīs pazīmes, ieteicams veikt asins analīzes, lai noskaidrotu D vitamīna līmeni.
Pavasara saules ietekme uz veselību
Pavasara saule ne tikai palīdz D vitamīna sintēzei, bet arī pozitīvi ietekmē garastāvokli un vispārējo pašsajūtu.
Saules gaisma stimulē serotonīna – tā sauktā "laimes hormona" – izdalīšanos, kas var palīdzēt mazināt stresu un uzlabot miega kvalitāti.
Turklāt saules gaisma palīdz regulēt organisma bioloģisko pulksteni, sakārtojot miega un nomoda ciklu.
"Tomēr jāatceras, ka pārmērīga saules iedarbība var būt kaitīga. Tāpēc ir svarīgi ievērot mērenību un aizsargāt ādu no ultravioletā starojuma negatīvās ietekmes, izmantojot piemērotus aizsarglīdzekļus," iesaka Alīna Fleišmane.
Pavasarī, lai uzņemtu pietiekamu D vitamīna daudzumu, ieteicams uzturēties tiešā saules gaismā vismaz 15–30 minūtes dienā, pakļaujot saules stariem seju, rokas un, ja iespējams, kājas.
Šis laiks var atšķirties atkarībā no ādas tipa, vecuma un citiem individuāliem faktoriem. Svarīgi atcerēties, ka D vitamīna sintēze notiek tikai tiešā saules gaismā, tāpēc uzturēšanās aiz stikla vai lietojot augsta SPF aizsargkrēmus, šo procesu var kavēt.
Padomi optimālam D vitamīna līmenim
"Lai gan pavasara saule veicina D vitamīna sintēzi, Latvijas klimatiskie apstākļi ne vienmēr ļauj uzņemt pietiekamu D vitamīna daudzumu tikai ar saules gaismu. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību uzturam un, ja nepieciešams, lietot D vitamīna uztura bagātinātājus visu gadu, jo D vitamīns ir būtisks veselībai, un tā pietiekams līmenis palīdz uzturēt stiprus kaulus, veselīgu imūnsistēmu un labu garastāvokli," norāda farmaceite.
Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri maz laika pavada ārpus telpām, nelieto uzturā D vitamīnu saturošus produktus vai kuriem ir paaugstināts D vitamīna deficīta risks. Pirms uzsākt uztura bagātinātāju lietošanu, ieteicams konsultēties ar ārstu, lai noteiktu individuāli piemērotu devu un nodrošinātu drošu lietošanu.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
*“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.