Kājnieku mīnas Latvijas arsenālā: Sprūds nosauc potenciālās piegādātājvalstis (1)

Saeimas Ārlietu komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un Nacionālās drošības komisija kopsēdē šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtā. Paredzēts, ka likumprojektu Saeima iekļaus ceturtdienas plenārsēdes darba kārtībā un priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu būs piecas dienas.

Pēc komisiju kopsēdes ministrs žurnālistiem norādīja, ka vispirms jāsagaida Saeimas lēmums, un pēc tam varēs sākt procesu par nevadāmo kājnieku mīnu iegādi. Aizsardzības resors jau patlaban ārvalstīs iegādājas vadāmās kājnieku mīnas un prettanku mīnas.

Vērtējot iegādes variantus, Sprūds norādīja, ka Polija un Somija ar šādu resursu ir apveltītas. Tāpat ministrija apsvērs šādu mīnu ražošanu Latvijā. Jau esošajā prettanku un vadāmo kājnieku mīnu piegādēs ministrija virzot jautājumu, ka daļēji šīs mīnas jākomplektē vai jāražo Latvijā.

Mīnu ražošana kā tāda neesot sarežģītākā lieta, jo nepieciešamas tikai dažas sastāvdaļas, bet svarīgākā un izaicinošākā daļa esot sprāgstvielas, kurām patlaban ir liels pieprasījums. Latvijā šādas sprāgstvielas netiek ražotas.

"Ja mēs vēlētos ražot mīnas vai komplektēt, tad, protams, mums šīs sprāgstvielas būtu jāiegādājas," teica Sprūds.

Zināms, ka sprāgstvielu industrija ir Polijai un konkrēti plāni arī Somijai. "Arī Latvijai ir plāni, bet tas protams prasītu zināmu laiku, pirms mēs šādas sprāgstvielas potenciāli varam ražot paši," atzina ministrs.

Tāpēc šobrīd vispirms runa būtu par šādu sprāgstvielu iegādi un pēc tam - par potenciālo komplektēšanu Latvijā, gan attiecībā uz prettanku mīnām, gan vadāmām kājnieku mīnām, gan potenciāli arī uz nevadāmām kājinieku mīnām, skaidroja Sprūds.

Vienlaikus Sprūds atgādināja, ka arī tādas valstis kā ASV, Izraēla un Indija, kas nav Otavas konvencijas dalībvalstis, apņēmušās šīs mīnas citām valstīm nepiegādāt. Tāpēc Latvijai esot svarīga reģionālā pieeja no mīnu un sprāgstvielu piegāžu viedokļa.

Ministrs arī uzsvēra, ka pirms Baltijas valstu, Polijas un Somijas parlamentos nav pieņemts gala lēmums, reģiona valstis vēl nesteidzas veikt formālas sarunas un veidot formālus plānus mīnu sagādē. Brīdī, kad parlamenti lēmumu pieņems, būtu korekti sākt procesu par mīnu iegādi. Patlaban starp valstīm bijušas vien neformālas sarunas.

Vērtējot Somijas otrdien paziņoto plānu izstāties no Otavas konvencijas, Sprūds norādīja, ka Somija gājusi zināmā veidā savu ceļu, jo sāka pietiekami ilgstošu militāro izvērtējumu. Vienlaikus Sprūds ir pārliecināts, ka visās valstīs šis ir gan militārs jautājums, gan stratēģiski politisks jautājums.

"Tas vispirms bija Somijas suverēns lēmums, kas reģionālo pieeju kopumā stiprina. Jebkurā gadījumā, tam ir pozitīvs pienesums uz to, ka reģionāli stratēģiski kopumā esam vienojušies, ka šeit ir piecas valstis, kas robežojas ar agresoru Krieviju, un visām šīm valstīm ir nepieciešamība stiprināt robežu," uzsvēra ministrs.

Sprūds norādīja, ka nav jēgas vienai valstij paziņot par izstāšanos no konvencijas, radot jautājumus, kā šīs mīnas iegādāties. "Ir piecas reģiona valstis, kurām ir iespējas šīs mīnas ražot, tāpēc Somijas izstāšanās no konvencijas no mūsu perspektīvas pastiprina reģionālās pieejas pamatotību," uzsvēra Sprūds.

Runājot par potenciālo nepieciešamo finansējumu nevadāmo kājnieku mīnu iegādei, ministrs norādīja, ka patlaban budžetā ir iezīmēts finansējums vadāmo kājnieku mīnu un prettanku mīnu iegādei. Vienlaikus militāristi atzinuši, ka citas jomas ir prioritārākas, un kopumā ir 26 spējas, kuras nepieciešams attīstīt esošajā budžetā. Sprāgstvielas un mīnas ir viens no elementiem.

Ja Latvija izstāsies no konvencijas, aizsardzības resors sāks konkrētāku plānošanu attiecībā uz finanšu resursu piesaisti, kas nozīmē arī "zināmas pārvirzes". Vienlaikus valdība ir lēmusi palielināt aizsardzības resora izdevumus, tuvākajā laikā tiem sasniedzot 5% no iekšzemes kopprodukta. Ja šādu rādītāju sasniegtu, tad daļa finansējuma acīmredzot būs jāplāno nevadāmo kājnieku mīnu iegādei, norādīja ministrs.

Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba pārstāvis, pulkvedis Raivis Melnis komisiju kopsēdē atzina, ka karavīriem nevadāmās kājnieku mīnas būtu kā papildus elements valsts sargāšanā un kalpotu kā daļa no kopējās aizsardzības sistēmas, kuru veidotu artilērijas sistēmas, strēlnieku ieroči, pretgaisa aizsardzības ieroči, prettanku ieroči un cita veida bruņojums.

"Pretkājinieku mīnas liedz pretiniekaa kājniekiem masām nākt tur, kur mēs tās nevēlamies redzēt. Tieši kājnieki ir tie, kuri nodrošina galarezultātā teritorijas ieņemšanu. Mēs tad ar šādiem instrumentiem viņiem to liegtu, protams izmantojot arī artilēriju, mīnmetējus un visus pārējos ieročus," uzsvēra pulkvedis.

Vienlaikus Melnis teica, ka pretkājnieku mīnas nav brīnumlīdzeklis, kas izdarīs visu valsts aizsardzībā, tāpēc nepieciešami dažāda veida ieroči.

Jau ziņots, ka iecerēts, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, iepriekš norādījusi Ārlietu ministrijā (ĀM). Arī Somijas premjerministrs Petri Orpo vakar paziņoja, ka Somija plāno izstāties no Otavas konvencijas.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Konvencijas dalībvalstis apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas, kā arī tās neizstrādāt, neražot un neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot.

Tāpat konvencijas dalībvalstis apņemas nekādā veidā nepalīdzēt, neatbalstīt vai nemudināt nevienu uz darbībām, kuras jebkurai dalībvalstij ir aizliegtas saskaņā ar konvenciju. Katra dalībvalsts apņemas arī iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar konvencijas noteikumiem.

Brīdī, kad tika lemts par Latvijas pievienošanos Otavas konvencijai, nebija militāru, stratēģisku vai drošības apsvērumu, kādēļ Latvijai tai nepievienoties, savukārt patlaban drošības situācija Baltijas reģionā ir mainījusies, norādījusi ĀM.

Ministrijā atzīmē, ka, īstenojot pilna mēroga agresiju pret Ukrainu, Krievija ir parādījusi, ka tā neievēro suverēno valstu teritoriālās robežas un starptautiskās tiesības. Tāpēc Latvijai ir būtiski saglabāt izvēles brīvību un rīcības elastību pielietot dažādas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu atturēšanu un valsts aizsardzību.

Atsaucoties uz karadarbība Ukrainā, ministrijā norāda, ka nevadāmās pretkājnieku mīnas kombinācijā ar citām mīnām un ieroču sistēmām palielina aizsardzības spēku letalitāti, aizkavējot vai apturot Krievijas masveida kustību. Tāpat ĀM secina, ka pašreizējās reģionālās drošības situācijas kontekstā Otavas konvencija ierobežo Latvijas aizsardzības iespējas, pilnībā izslēdzot efektīva militārās aizsardzības līdzekļa - kājnieku mīnu - izmantošanu.

ĀM uzsvērusi, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās saistības, tostarp humānās tiesības, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības.

Ministrijā arī atzīmē, ka jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un nepieciešamības, kā arī aizsardzības spēju attīstības prioritātēm un pieejamā finansējuma.