Preču izcelsmes valsts norādīšana uz cenu zīmēm: mazumtirgotāji saskaras ar izaicinājumiem (1)

SIA "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana skaidroja, ka "Lidl" veikalos uz preču zīmēm valsts, kurā ražots produkts, jau iepriekš tika norādīta uz visu dzīvnieku izcelsmes produktu iepakojumiem, uz augļu un dārzeņu iepakojumiem, kā arī Latvijā ražotie produkti tika īpaši izcelti.

Tāpat viņa norādīja, ka veikalu tīklā Latvijā 2022.gadā tika ieviestas elektroniskās cenu zīmes, bet līdz ar jauno prasību radās dažādi tehniski izaicinājumi. Tostarp likums paredz, ka izcelsmes valsts burtiem ir jāveido 30% no cenu zīmes, bet to izmērs nedrīkst būt mazāks par trim milimetriem. Tajā pašā laikā dažu valstu nosaukumi ir gari, kā arī ir gadījumi, kad uz cenu zīmes ir jānorāda vairākas valstis, un šādā gadījumā teksts ir vēl garāks un elektronisko cenu zīmju sistēma automātiski samazina burtu lielumu vai neatļauj norādīt tik garu tekstu.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to rodas problēma burtiskā likuma prasības izpildījumā, lai gan ražošanas valsts cenu zīmē ir norādīta.

"Lai gan esam aktīvā dialogā ar iesaistītajām valsts iestādēm, diemžēl līdz šim nav rasts konstruktīvs risinājums. Diemžēl tiek tērēti ļoti daudz valsts atbildīgo iestāžu un arī tirgus dalībnieku resursi un laiks garām debatēm, taču risinājums vēl nav panākts, lai gan sākotnējā likuma prasība par pārtikas produktu ražošanas valsts norādīšanu cenu zīmēs tiek izpildīta," sacīja Hasana.

Arī veikalu tīkla "top!" valdes locekle Ilze Priedīte atzina, ka uzņēmums attiecīgajā jautājumā saskaras ar zināmiem izaicinājumiem, piemēram, cenu zīmju izmērs ir fiksēts, bet informācijas apmers, kas uz tām jāizvieto, mēdz būt lielāks.

"Šobrīd esam konstatējuši nelielu - aptuveni 0,325 milimetru - neatbilstību pret pārdošanas cenas attiecību, ko tuvākajā laikā, protams, novērsīsim," sacīja Priedīte.

Viņa norādīja, ka papildus tam ir arī citas nianses, kas atbilst Zemkopības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām, taču praksē interpretācijas dažkārt atšķiras atkarībā no PVD inspektoru skatījuma. "top!" ieskatā šī situācija ilustrē to, kā saprotama ideja, kas virzīta patērētāju interesēs, nepārdomāta regulējuma ieviešanas un birokrātiskā sloga dēļ var radīt liekus sarežģījumus uzņēmējiem.

"PVD pilda nevis atbalsta un informēšanas, bet sodīšanas funkciju, mūsu darbinieki piedzīvo stresu, un uzņēmumiem nākas pielāgoties ne vien regulējumam, bet arī dažādām tā interpretācijām, kas ne vienmēr ir viennozīmīgas," sacīja Priedīte.

Tāpat viņa norādīja, ka atbildīgo iestāžu reakcija uz jautājumiem nereti ir lēna un nepietiekami elastīga, kas apgrūtina operatīvu risinājumu meklēšanu. Ja no uzņēmējiem tiek prasīta precīza prasību izpilde, būtu nepieciešamas skaidras, ātras un vienotas atbildes uz neskaidriem jautājumiem, lai nebūtu jāpaļaujas uz minējumiem vai atsevišķu inspektoru labvēlību.

SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite skaidroja, ka "Rimi" veikali ir pielāgojušies jaunajām likuma prasībām, ko stingri kontrolē arī uzraugošās institūcijas. Tomēr pāris gadījumos saņemti aizrādījumi par neprecizitātēm, kas arī operatīvi tiek novērstas.

Vienlaikus Bite sacīja, ka šis ir uzskatāms piemērs, kā jaunā likuma prasība norādīt izcelsmes valsti cenu zīmē palielina administratīvo slogu gan mazumtirgotāja, gan valsts pusē, nesasniedzot galveno mērķi mudināt pircējus vairāk izvelēties vietējo produkciju.

"Mūsu pieredze liecina, ka vislabāk strādā pamanāmas mārketinga kampaņas, kas aicina pircējus izvēlēties vietējos ražojumus," sacīja Bite.

Tāpat SIA "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule sacīja, ka "Maxima Latvija" ir ieguldījusi darbu vairāku mēnešu garumā, lai nodrošinātu cenu zīmju atbilstību jaunajiem normatīviem. Tāpat notiek cieša komunikācija ar piegādātājiem un ražotājiem, lai iegūtu maksimāli precīzu informāciju par ražotājvalstīm, lai jaunā cenu zīmju atspoguļošana noritētu iespējami veiksmīgi.

"Šobrīd lielākais fokuss vairāk norit pie atsevišķu detaļu uzlabošanas un pilnveides, ko veicam paši pēc savas iniciatīvas, kā arī sadarbībā ar PVD," sacīja Dupate-Ugule.

Jau ziņots, ka valdība 2024.gadā atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas tirdzniecības vietās jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmes valsti.

Jau ziņots, ka PVD no marta sācis pastiprināti kontrolēt, vai tirdzniecības vietās ir izvietotas pārtikas produktu izcelsmes vietas norādes. Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasība tirdzniecības vietā izvietot norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, piemērojama no 1.septembra.

Valdības pieņemtie noteikumi nosaka, ka informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta, produktu grupas vai arī pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī.

Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, varēs norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, šīs valstis paredzēts norādīt tikai rakstveidā.

"Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2023.gada 1.marta līdz 2024.gada 29.februārim, strādāja ar 470,605 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi, turpinot investēt mazumtirdzniecības veikalu ķēdes attīstībā, pieauga 4,1 reizi un bija 14,816 miljoni eiro. Kompānija reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Elvi Latvija" apgrozījums 2023.gadā bija 5,48 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa 2023.gadā bija 116,3 tūkstoši eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā pirms gada. "Elvi Latvija" reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 002 820 eiro. "Elvi Latvija" pieder SIA "Fortis VM" (66,88%), Imantam Rendeniekam (33,05%) un SIA "Realto Capital" (0,07%), kuras vienīgais īpašnieks ir Alvis Krasovskis.

Kā liecina "Firmas.lv", "Iepirkumu grupa", kas ir veikalu tīklu "top!" pārstāvošais uzņēmums, kas veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes, 2023.gadā strādāja ar 13,309 miljonu eiro apgrozījumu un 601 959 eiro peļņu.

"Iepirkumu grupa" reģistrēta 2003.gadā, un tās pamatkapitāls ir 107 109 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Egila Butka uzņēmums SIA "Firma Madara 89" (56,51%), AS "LPB" (17,82%), kuras patiesie labuma guvēji ir Juris Aizezers, Aloizs Norkus, Atis Sausnītis un Jānis Strautiņš, "Mārksmens" (12,09%), kas vienlīdzīgās daļās pieder Dacei Brokai un Mārim Brokam, SIA "Dekšņi" (6,3%), kuras īpašnieki ir Sandra Pelce (70%), Anda Fogele (25%) un Evija Plece (5%), SIA "Madara 93" (4,01%), kas pieder Andrim Bērzkalnam, un SIA "Internet Marketing Agency" (3,26%), kuras vienīgā īpašniece ir Kristīna Bernāte.

"Rimi Latvia" 2023.gadā strādāja ar 1,076 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 5,8% - līdz 29,09 miljoniem eiro. "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro.

"Rimi Latvia" vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas "ICA Gruppen" ietilpstošais Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic". Taču Zviedrijas koncerns "ICA Gruppen" ir vienojies ar Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmumu "Salling Group" par "Rimi Baltic" pārdošanu. Darījuma cena ir 1,3 miljardi eiro, neiekļaujot parādus. Darījumam vēl ir jāsaņem konkurenci uzraugošo iestāžu atļauja.

"Maxima Latvija" 2023.gadā strādāja ar 1,073 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 84,9% - līdz 56,529 miljoniem eiro. Kompānija reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašnieki ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT". Grupa ietilpst Nerijus Numas kontrolētajā Lietuvas biznesa grupā "Vilniaus prekyba".