Trampa tarifi – tirdzniecības kara pieteikums vai pārejošs satricinājums? (2)

Intervijā Latvijas Radio, jautāta par minēto Trampa paziņojumu, Ozoliņa atzīmēja, ka ir politoloģe, nevis ekonomiste, tomēr, sekojot līdzi politiskajām norisēm pasaulē, var secināt, ka pēc visiem lieliem satricinājumiem seko situācijas izlīdzināšanās.

"Pasliktināšanos vai uzlabošanos vienā vai otrā valstī izvērtē un skatās arī tālejošākās sekas. Tā kā es domāju, ka īstermiņā - jā, mēs piedzīvosim dažādas nepatīkamas situācijas, bet ilgtermiņā tomēr situācija normalizēsies," sacīja politoloģe, atzīmējot, ka Eiropas Savienības līderi jau iepriekš bija pauduši, ka gatavojas šādam ASV solim.

Ozoliņa atzina, ka Trampa paziņojumu par jaunajiem tarifiem formāli var uzskatīt par tirdzniecības kara pieteikumu visai pasaulei, kā daudzi to jau nosaukuši. Viņa piebilda, ka to visu nevar skatīt izolēti no plašākiem ģeopolitiskajiem kontekstiem, kur notiek dažādu valstu cīņa par savu vietu uz zemes.

Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs savukārt akcentē, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto tirdzniecības tarifu tiešā ietekme uz Latviju pagaidām kopumā būs neliela, bet tirdzniecības kari mazinās pieprasījumu visā pasaulē.

Viņš skaidroja, ka kopumā tiešā ietekme uz Latviju sagaidāma neliela, jo Latvija salīdzinoši maz tirgojas ar ASV - preču eksports uz ASV 2024.gadā bija vien 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Lielāka ietekme sagaidāma netieši - pamatā skarot Latvijas tirdzniecības partnerus, kuriem ASV ir krietni nozīmīgāks partneris, kuriem tarifu skartais auto eksports ir būtisks un ar kuru starpniecību ASV nonāk arī, piemēram, mūsu koksnes izstrādājumi," pauda Mirošņikovs.

Viņš arī norādīja, ka ir jāgaida atbildes soļi, tomēr skaidrs, ka tirdzniecības kari mazinās pieprasījumu pasaulē. "Ekonomikas izaugsme visur būs lēnāka, konkurence tirgos palielināsies," uzsvēra Mirošņikovs.

Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" savukārt norādīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotie muitas tarifi preču importam Latvijas ekonomiku tiešā veidā ietekmēs nebūtiski, taču ražotāji, kuri orientējas preču eksportā uz ASV, to ļoti izjutīs, kā arī Latvija šos ASV ieviestos muitas tarifus izjutīs caur partnervalstīm.

"Tiešā veidā kopējā ietekme uz kopproduktu nebūs liela, jo Latvija eksportē uz ASV apmēram 3% no kopēja eksporta, kas nav daudz," sacīja Šteinbuka, vienlaikus gan arī uzsverot, ka atsevišķiem uzņēmumiem, kuri orientējas uz preču realizāciju ASV, ietekme būs ļoti liela.

Tāpat FDP priekšsēdētāja atzīmēja, ka Latvija šos ASV ieviestos muitas tarifus izjutīs caur partnervalstīm - ja partnervalstu ekonomikās būs lejupslīde, tas atspoguļosies arī uz Latviju.

Šteinbuka atzina, ka saistībā ar ASV paredzētajiem muitas tarifiem "ir ļoti grūti saredzēt loģiku no mūsu vērtību izpratnes un ekonomikas izpratnes."

Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka ASV ir ļoti liels budžeta deficīts - apmēram 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī ASV ir ļoti liels valsts parāds, tādējādi viens no mērķiem varētu būt vēlme iekasēt kasē vairāk līdzekļu. Taču šāda prakse parasti darbojas tikai nabadzīgajās valstīs, jo tām ir grūti iekasēt citus nodokļus, kamēr bagātās valstīs, vismaz kopš lielās depresijas pagājušā gadsimta 30.-tajos gados, ar šādu politiku "nav spēlējušās".

"Lai gan Tramps pasludina šo ieceri, kā "Amerikas atbrīvošanos", manā skatījumā tā varētu būt recesija gan ASV, gan diemžēl arī pasaulē. Cik liela tā būs, to mēs vēl redzēsim, jo šobrīd esam šī stāsta pašā sākumā," sacīja Šteinbuka, piebilstot, ka attiecīgajam ASV lēmumam sekos atbildes soļi.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima padomē ir apstiprinājusi Šteinbuku, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku, ekonomistu Ivaru Golstu un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi.

Kā ziņots Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā dažiem tuviem ASV tirdzniecības partneriem.

Runājot Baltā nama Rožu dārzā uz ASV karogu fona, Tramps paziņoja par augstu tarifu noteikšanu ASV svarīgajiem tirdzniecības partneriem Ķīnai un Eiropas Savienībai (ES). Dienu, kurā viņš paziņoja par jaunajiem tarifiem, Tramps nodēvēja par "Atbrīvošanas dienu".

Trampa runas laikā ASV dolāra vērtība pret eiro kritās par 1%, kā arī samazinājās pret citām svarīgākajām valūtām.

"Gadu desmitiem mūsu valsts ir tikusi izlaupīta un izvarota, ko darījušas tuvas un tālas valstis, gan draugi, gan ienaidnieki," sacīja Tramps.

Tramps rezervēja dažus no smagākajiem triecieniem "valstīm, kas slikti izturas pret mums", tai skaitā nosakot 49% tarifu precēm no Kambodžas, 47% - Madagaskaras, 48% - Laosas, 46% - Vjetnamas, 44% - Mjanmas, 37% - Bangladešas un Serbijas, 36% - Taizemes, 34% - Ķīnas, 32% - Indonēzijas un Taivānas, 31% - Šveices, 30% - Dienvidāfrikas, 29% - Pakistānas, 28% - Tunisijas, 27% - Kazahstānas, 26% - Indijas, 25% - Dienvidkorejas, 24% - Japānas un Malaizijas, 21% - Kotdivuāras, 20% - precēm no ES un Jordānijas, 18% - Nikaragvas, 17% - Filipīnām un Izraēlas, 15% - precēm no Norvēģijas.

78 gadus vecais Tramps tomēr sacīja, ka ir "ļoti jauks" un lielākoties nosaka tikai pusi no to tarifu apjoma, kurus šīs valstis noteikušas ASV preču eksportam.

Viņš sacīja, ka pārējām valstīm, tai skaitā Lielbritānijai, tiks noteikts "pamata" tarifs 10% apmērā.

Tramps informēja, ka 10% tarifs stāsies spēkā 5.aprīlī, bet augstāki tarifi - 9.aprīlī.

Uzaicinātie valdības locekļi un rūpniecības uzņēmumu strādnieki līksmi reaģēja uz Trampa teikto, ka šie tarifi "padarīs Ameriku atkal bagātu".

"Šī ir Atbrīvošanas diena," sacīja Tramps, piebilstot, ka šo dienu "mūžīgi atcerēsies kā dienu, kurā amerikāņu rūpniecība atdzima, dienu, kurā tika atgūts Amerikas liktenis".

Trampa pagājušonedēļ paziņotais 25% tarifs ārvalstīs ražotiem automobiļiem stāsies spēkā ceturtdien.