Trešo valstu pilsoņiem atļauju uzturēties pierobežas joslā varēs izsniegt tikai pēc VDD piekrišanas

Grozījumus sagatavoja Saeimas Nacionālās drošības komisija, kas skaidro, ka valsts robežas likums nosaka robežapsardzības sistēmu, kas nodrošina kontrolētu uzturēšanos uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, kā arī aizsargā valsts robežu un tās infrastruktūru. Robežapsardzības sistēma ietver arī speciālu caurlaižu režīmu, lai kontrolētu personu uzturēšanos pierobežas joslā.

Personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, uzturoties pierobežas joslā, ir nepieciešama Valsts robežsardzes izsniegta pastāvīgā vai terminētā caurlaide. Pastāvīgo caurlaidi izsniedz personām ar nekustamo īpašumu pierobežas joslā, bet terminēto caurlaidi uz laiku līdz vienam gadam izsniedz personām, kuras vēlas uzturēties pierobežas joslā. Darba devēji var pieprasīt terminētās caurlaides saviem darbiniekiem, ja uzturēšanās pierobežas joslā ir saistīta ar darba pienākumiem.

Ar izmaiņām tiks noteikts, ka NVS dalībvalstu un trešo valstu pilsoņiem šīs caurlaides tiks izsniegtas tikai pēc VDD rakstveida piekrišanas, kas tiktu dota, ja uzturēšanās ir nepieciešama pamattiesību īstenošanai un nav konstatējams valsts drošības apdraudējums, teikts izmaiņu anotācijā.

NVS valstīm (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldova, Tadžikistāna, Uzbekistāna) ir cieša sadarbība drošības, ekonomikas un kultūras jomās, un Krievija izmanto šo sadarbību, lai iegūtu informāciju no NVS valstīm, skaidro grozījumu autori.

Ārzemnieki, kuriem Latvija izsniegusi uzturēšanās dokumentus, ir pārbaudīti, tomēr, ņemot vērā dažādo risku izpratni un toleranci Eiropas Savienības (ES) un Šengenas dalībvalstīs, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir dažādas iespējas saņemt šos dokumentus un brīvi ceļot Šengenas zonā. Piemēram, Ungārija nepiemēro drošības pārbaudes šo valstu pilsoņiem. Tādējādi Latvijas robežsargiem var nebūt informācijas par šo personu atrašanos Latvijā, skaidrots grozījumu anotācijā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija, reģionā ir pieauguši izlūkošanas un hibrīddraudu riski. Lai novērstu ar šo valstu specdienestiem saistītu personu ieceļošanu, kopš 2022.gada februāra Latvijā ir pastiprināta migrācijas kontrole.