/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/03/16753132t1h8d47.jpg)
Tas izklausās kā novēlots 1.aprīļa joks, bet patiesībā tā nav. Magdeburgas universitātes pētnieki kazu kūtsmēslos atrada dabisku vielu, ko nākotnē varētu veiksmīgi izmantot vēža ārstēšanā. Disorazols Z1 ir dabiska viela, ko parasti ražo baktērijas. Tā var novērst šūnu augšanu un dalīšanos, kā arī iznīcināt tās. Tāpēc jau kādu laiku šo vielu aktīvi pēta kā iespējamu līdzekli pret vēzi. Magdeburgas ķīmiķi tagad pirmo reizi ir spējuši radīt šo aktīvo vielu laboratorijas apstākļos.
Magdeburgas Oto fon Gērikes universitātes ķīmiķi apgalvo, ka viņiem izdevies īstenot zinātnisku sensāciju: Dītera Šincera vadītā komanda pirmo reizi sintezējusi dabā sastopamo aktīvo vielu dizorazolu Z1, izmantojot ļoti efektīvu procesu.
Bet kāpēc tieši šīs aktīvās vielas ražošana ir tik svarīga? Z grupas disorazolu jau ilgi pēta, jo tā ir ļoti efektīva dabiska pretvēža viela. Disorazols Z1 ir viens no pasaulē aktīvākajiem un agresīvākajiem savienojumiem citotoksicitātes ziņā. Citotoksicitāte raksturo spēju ļoti efektīvi novērst cilvēka un dzīvnieku šūnu dalīšanos un iznīcināt šūnas.
“Viela ir ļoti aktīva,” paziņojumā presei skaidro Šincers. “Mēs runājam par pikomolārām koncentrācijām, t. i., divpadsmit nullēm aiz komata.” Drošības apsvērumu dēļ komanda sākotnēji saražoja tikai divus miligramus šīs vielas un ievēroja stingrus drošības pasākumus – izmantoja cimdus, sejas maskas un slēgtus dūmu skapjus, stāsta ķīmiķis. “Ja mēs būtu saražojuši lielākus daudzumus, tas varētu radīt sekas veselībai.”
Mērķtiecīga iedarbība uz audzēja šūnām
Disorazols Z1 ir dabiska viela, ko parasti ražo baktērijas. Tās ir plaši izplatītas visā pasaulē un bieži sastopamas organiskajos atkritumos, piemēram, kazas mēslos. Pirms dažiem gadiem zinātnieki atklāja baktēriju celmu, izolēja aktīvo vielu un kopš tā laika analizēja to zinātniskajos pētījumos potenciālai vēža terapijai.
Tā kā iepriekš dizorazolu Z1 dabīgā veidā varēja ražot tikai baktērijas, tā ražošana laboratorijā ir liels solis uz priekšu vēža pētniecībā, skaidro Magdeburgas zinātnieki. “Mēs esam imitējuši dabiskos procesus, bet ar izšķirošu priekšrocību,” saka Šincers. “Baktērijas dizorazolu Z1 ražo tikai noteiktā formā, bet mēs to varam īpaši pielāgot un optimizēt medicīniskajam pielietojumam.” Piemēram, aktīvo vielu var modificēt un izmantot tieši audzēju šūnās.
Galvenais medicīniskās optimizācijas uzdevums ir izmainīt molekulu tā, lai tā vispirms piesaistītos noteiktam proteīnam, antivielai, un tādējādi to varētu novirzīt tieši uz audzēju. Tad aktīvā viela izdalās un selektīvi kavē audzēja šūnu dalīšanos. Zinātnieks skaidro, ka šūnu nāve, ko pazīst kā apoptozi, turpmāk notiks tikai tur, kur tas ir vēlams. “Sadarbībā ar rūpnieciskajiem partneriem viela tagad tiks attīstīta tālāk, lai tā būtu vērsta pret vēža šūnām, bet veselās šūnas lielā mērā tiktu saudzētas,” saka Šincers.
Tāpēc nākamie soļi, kas sekos šim veiksmīgajam pētījumam, ir ātra atklājuma patentēšana un publicēšana. Projektu finansēja no valsts līdzekļiem un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Kopējais finansējuma apjoms bija aptuveni 1,7 miljoni eiro.