Tuvākajā laikā tiks publiskota Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karte

Viņš sacīja, ka neredz iemeslus, kāpēc ostu attīstības ceļa kartei būtu jābūt ierobežotas pieejamības dokumentam.

Ekonomikas ministrija (EM) ir rosinājusi šo dokumentu publiskot, tostarp, lai investori redzētu, kur attīstās ostas un kādi ir ostu stratēģiskie virzieni.

Valainis uzsvēra, ka iepriekš ir bijuši dažādi dokumenti, kas ir bijuši ierobežotas pieejamības, jo tie satur komercinformāciju, tomēr šajā ostu attīstības ceļa kartē tiek iezīmēti attīstības virzieni.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka lielo ostu attīstības ceļa karte iezīmē trīs gadu plānu, ar konkrētām rīcībām, kas ostām jāveic, "ja mēs gribam runāt par kaut kāda veida transformācijām, pārorientācijām un visām šīm gudrajām lietām, kas tiek pieminētas, šiem vārdiem vajadzīga tālāka un konkrēta rīcība".

EM sagatavojusi 30 pasākumu kopumu ar 80 rīcībām, kas būtu darāmas, lai panāktu ostu attīstību.

Valainis norādīja, ka Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karte vairāk nekā 12 sanāksmēs ir pārrunāta ar iesaistītajām pusēm, tostarp ostu uzņēmumiem un pārvaldēm, pašvaldību vadītājiem un citiem.

Vienlaikus Valainis uzsvēra, ka EM ir lūgusi, lai Satiksmes ministrija pārņem ostu attīstības ceļa kartes ieviešanu, tomēr "beigās nonācām pie tā, ka tomēr EM arī būs cieši jāpiedalās ostu attīstības veicināšanā".

Ekonomikas ministra ieskatā Latvijas ostas izpildīs ceļa kartē noteiktos principus, tostarp spēs palielināt kravu apgrozījumu, dubultot tūristu skaitu, kā arī kāpināt uzņēmējdarbības zonu attīstību Latvijas ostās.

"Tam visam vajadzīga koordinēta darbība, uz ko es kā ekonomikas ministrs šodien aicināju visus iesaistītos, tostarp īpaši satiksmes ministru, uzņemties un sākt darīt šīs lietas pēc būtības," norādīja Valainis.

Premjere Evika Siliņa (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka sēdē tika izskatīta ceļa karte un padomes locekļi vienojās, ka Satiksmes ministrija pārņems ceļa kartes tālāko virzību, kā arī pārskatīs risinājumus globālā kontekstā no satiksmes viedokļa.

"Pēc tam nākamajā Ostu padomes sēdē tiks vērtēti iespējamie finansējuma avoti, tostarp, kā varētu veidot privātās un publiskās partnerības (PPP) projektus un kā ostas strādās ar finansējumu, ņemot vērā, ka nebūs pieejams valsts finansējums un pietiekami fonda līdzekļi. Iesaistītās puses vienojās, ka ir jāmeklē jauni finanšu instrumenti," piebilda premjere.

Savukārt satiksmes ministrs Atis Švinka aģentūrai LETA norādīja, ka SM izskatīs un izvērtēs piedāvāto ceļa karti, kā arī strādās ciešā sadarbībā ar EM. Nākamajā sēdē SM ziņos par progresu un tālākajiem soļiem.

Jau ziņots, ka EM kopā ar nozari ir izstrādājusi Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti 2025.-2027.gadam, kas ietver stratēģiskus pasākumus, lai uzlabotu Latvijas ostu konkurētspēju un attīstību trīs gadu periodā.

EM norāda, ka ceļa karte nosaka galvenos attīstības virzienus, kas palīdzēs ostām kļūt par spēcīgām Latvijas ekonomikas, tranzīta un loģistikas atslēgām, veicinot valsts izaugsmi un piesaistot investīcijas.

Ieviešot ceļa kartē plānotās aktivitātes, paredzamais kravu apgrozījums Latvijas ostās līdz 2027.gadam veidotu aptuveni 47 miljonus tonnu, kas ir par 11 miljoniem jeb 30,6% vairāk nekā 2024.gadā. Savukārt pasažieru skaits, iekļaujot kruīza kuģu pasažierus, ostās līdz 2027.gadam sasniegtu vienu miljonu, kas ir par 600 000 pasažieru vairāk nekā 2024.gadā.

Vienlaikus plānots, ka rūpnieciskās ražošanas apgrozījums ostās pieaugtu par 10%.

Ceļa kartē par diviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīta kravu apmēra palielināšana un dažādošana, kā arī ostu konkurētspējas un produktivitātes kāpināšana, kā arī izvirzītas vairākas iniciatīvas, lai veicinātu efektitivātes palielināšanu un digitalizāciju, zaļo pārkārtošanos un militārās mobilitātes stiprināšanu.

Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karte nosaka sešus stratēģiskus rīcības virzienus, iekļaujot vairāk nekā 80 aktivitāšu mērķu sasniegšanai.