Vēja enerģijas nozarē Latvijā straujāka attīstība gaidāma 2027. gadā

Patlaban Latvijā uzstādītā vēja elektroenerģijas jauda ir 137 MW. Vienlaikus Igaunijā jau ir uzstādīti 409 MW, bet Lietuvā - 1288 MW. Pašlaik Latvijā vējš saražo 4,3% no kopējā saražotā elektrības apjoma, kamēr Eiropā vidēji tie ir 20%.

2024.gada decembrī Latvijā tika sasniegts vēsturiski augstākais vēja elektrostaciju tīklā nodotais apjoms - 38 GWh elektroenerģijas, kas ir par 25% vairāk nekā novembrī un par 57% vairāk nekā 2023. gada decembrī.

Vēja industrijas attīstība sniedz būtisku ieguldījum ekonomikā un sagaidāms, ka līdz 2030. gadam industrijā nodarbināto skaits Eiropas Savienībā (ES) kopumā pieaugs par vairāk nekā 200 000, sasniedzot 600 000, liecina Eiropas vēja industrijas asociācijas “Wind Europe” dati.

“Wind Europe” aprēķini liecina, ka Eiropas vēja industrijas un ar to saistīto nozaru ieguldījums ES iekšzemes kopproduktā sasniedz 57,2 miljardus eiro. Katra jauna sauszemes vēja turbīna ES ekonomikai atnes vidēji 15 miljonus eiro, atkrastes turbīna – 27 miljonus eiro.

Arī Latvijā attīstās ne tikai vēja parki, bet arī saistītās industrijas – par to liecina vēja turbīnu apkopes uzņēmuma “Aerones” panākumi, Francijas uzņēmuma “CTE Wind International” ienākšana Latvijā un citi piemēri.

Plašāk iepazīties ar citu valstu pieredzi un vēja industrijas attīstības ieguldījumu būs iespēja Baltijas vēja enerģijas konferencē “WindWorks”, kas 24.aprīlī norisināsies Rīgā. Pasākums norisināsies jau piekto reizi un šī gada pasākuma virstēma būs vēja industrija kā ekonomikas dzinējspēks (“Windworks. Powering Economy”).

“Strauja videi draudzīgas enerģijas ieguves, tai skaitā, vēja enerģijas attīstība, notiek ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā un pasaulē. Vēja enerģija nav tikai reakcija uz klimata izmaiņām. Šī industrija ir būtiska ekonomikas attīstībai, jo nodrošina enerģiju citām industrijām, darba vietas, jaunu tehnoloģiju attīstību un enerģētisko drošību. Patlaban mūsu nozarei ir maksimāli jāizmanto iespējas mācīties no citu valstu pieredzes, lai mēs spētu Latvijā un Baltijā nozari attīstīt maksimāli efektīvi, lai tā sniegtu vislielāko iespējamo pienesumu mūsu valstij un ekonomikai,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Konferencē runās gan par sauszemes vēja enerģijai nozīmīgiem jautājumiem, gan arī par atkrastes vēja enerģijas attīstības iespējām Baltijas jūrā. Īpaši tiks izcelta Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kas pašlaik sevi apliecina kā potenciālu Baltijas mēroga attīstības centru un piesaista ievērojamu investoru interesi. Tiks spriests arī par ūdeņraža un citu uzkrājošo tehnoloģiju attīstību Baltijas jūras reģionā.

Pirmo reizi konferencē “WindWorks” tiks runāts par jaunām industrijām, kas veidojas Baltijā līdz ar vēja parku ienākšanu, kā arī uzņēmumiem, kas var papašināt savu darbību, lai nodrošinātu vēja parkiem nepieciešamās tehnoloģijas un pakalpojumus.

Lai rastu atziņas par efektīvu un sabalansētu valsts atbalstu nozarei, tiks pārrunātas Baltijas un citu Eiropas valstu iestrādes šajā jomā. Tāpat tiks diskutēts par infrastruktūru un tīkla jaudu, kā arī tās atbilstību pašreizējam nozares attīstības tempam.

Interesenti aicināti reģistrēties dalībai konferencē: www.windworks.lv

“WindWorks” ir viena no Baltijas reģiona lielākajām vēja enerģijas konferencēm, kas jau piekto gadu Latvijā pulcēs dažādu valstu nozares ekspertus, politikas veidotājus, uzņēmējus un citus nozares partnerus. Konferenci organizē Latvijas Vēja enerģijas asociācija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas Vēja enerģijas asociācijām, kā arī partnerībā ar Dānijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Norvēģijas vēstniecībām Latvijā.