:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/04/16756497t1h91a3.jpg)
Nepilnus divus mēnešus pēc Bundestāga vēlēšanām, kurās uzvarēja konservatīvie, iegūstot 29% balsu, viņu popularitāte jau sākusi mazināties, kamēr atbalsts labējai eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas ar 21% balsu ierindojās otrajā vietā, turpina augt.
Saskaņā ar ikmēneša aptauju "Deutschlandtrend", ko pēc sabiedriskās raidorganizācijas ARD pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Infratest-Dimap", par kristīgajiem demokrātiem (CDU) un to Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU) tagad būtu gatavi balsot vairs tikai 26% vāciešu, kamēr AfD atbalstītāju skaits pieaudzis līdz 24%.
Atbalsts sociāldemokrātiem (SPD), kurus pārstāv līdzšinējais kanclers Olafs Šolcs un ar kuriem CDU/CSU šobrīd ved koalīcijas sarunas, saglabājies 16% līmenī.
Savukārt atbalsts SPD līdzšinējiem koalīcijas partneriem zaļajiem sarucis par vienu procentpunktu un noslīdējis līdz 10% atzīmei.
Arī par kreiso ekstrēmistu partiju "Die Linke" (Kreisie) šobrīd būtu gatavi balsot 10% vāciešu, kas ir par procentpunktu vairāk nekā 23.februārī, kad notika Bundestāga vēlēšanas.
Abas partijas, kas nespēja pārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru, - prokrieviskā galēji kreisā Zāras Vāgenknehtas savienība (BSW) un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) -, tagad attiecīgi varētu cerēt uz 5% un 4% balsu.
Vienlaikus vēlētāju atbalsts nav mazinājies tikai CDU/CSU, bet arī konservatīvo līderim Frīdriham Mercam, kas tiek uzskatīts par domājamo nākamo Vācijas kancleru.
Vēl pirms viņam izdevies izveidot jauno valdību, 70% vāciešu izteikušies, ka nav apmierināti ar viņa darbu.
Aptauja veikta laikā no 31.marta līdz 2.aprīlim, intervējot 1334 balsstiesīgos vēlētājus.