Vācija nav uzaicinājusi Krieviju un Baltkrieviju atzīmēt koncentrācijas nometņu atbrīvošanas 80 gadadienu (1)

Krievijas un Baltkrievijas delegācijas kļuva par nevēlamiem viesiem šajos pasākumos pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, proti, pēc 96 gadus vecā Būhenvaldes gūstekņa Borisa Romančenko nāves, kurš tika nogalināts 2022. gada 18. martā Krievijas karaspēka apšaudē Harkivā. Pēc tam fonds atsauca ielūgumus uz koncentrācijas nometņu atbrīvošanas 77. gadadienu, iebilstot pret Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu klātbūtni. Tajā pašā laikā organizācija uzsvēra, ka vienkāršie iedzīvotāji nav nobažījušies un būtu “ļoti priecīgi viņus redzēt”.

Būhenvaldē 2022. gada mītiņa laikā oficiālā Baltkrievijas sarkanzaļā karoga vietā līdzās Ukrainas karogam tika izkārts pretošanās simbols – balti-sarkani-balts karogs. Pēc tam Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu par “nacionālā naida kurināšanu”. Vācijas vēstnieks Baltkrievijā tika izsaukts uz Ārlietu ministriju. Kas attiecas uz Krievijas diplomātisko pārstāvniecību, tagad tā jau iepriekš noliek ziedus pie piemiņas plāksnēm.

Būhenvalde ir viena no lielākajām koncentrācijas nometnēm Vācijā, kas atrodas netālu no Veimāras. No 1937. līdz 1945. gadam tajā pabija 265 000 cilvēku no visas Eiropas, no kuriem vairāk nekā 56 000 tika nogalināti vai spīdzināti un mocīti badā. 1945. gada 11. aprīlī Būhenvaldē sākās bruņota sacelšanās. 13. aprīlī nometnē ienāca amerikāņu karaspēks.

No 1943. līdz 1945. gadam aptuveni 6000 ebreju tika deportēti uz koncentrācijas nometni Mittelbau-Dora, kas sākotnēji bija Buhenvaldes apakšnodaļa. Nometne tika izveidota, lai izveidotu slepenu ieroču ražotni pazemes Mittelwerk rūpnīcā. Ieslodzītie strādāja neticami skarbos apstākļos - kalnā izraktos tuneļos. 1944. gadā Mittelbau-Dora kļuva par patstāvīgu nometni, un līdz 1945. gada martam tajā atradās vairāk nekā 30 000 ieslodzīto. Kopumā caur to izgāja aptuveni 60 000 ieslodzīto, no kuriem 20 000 gāja bojā.