/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/05/16758339t1h9553.jpg)
Vācija apsver iespēju izņemt Amerikas Savienotajās Valstīs glabātās zelta rezerves, jo pieaug šaubas par Vašingtonas kā ekonomiskās partneres uzticamību. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo laikraksts “Bild”. Runa ir par 1200 tonnām zelta, kas glabājas Ņujorkas Federālo rezervju bankas seifā. Šīs rezerves, kas ir otrās lielākās zelta uzreiz pēc pašas ASV rezervēm, pieder Vācijai un to kopējais apjoms ir 3375 tonnas.
Vācijas zelta vērtība, kas glabājas Amerikas Savienotajās Valstīs, pašlaik pārsniedz 113 miljardus eiro.
Pēc laikraksta “Bild” vēstītā, augsta ranga pārstāvji no Kristīgo demokrātu savienības (CDU), kas vadīs nākamo Vācijas valdību, ir sākuši diskusijas par zelta rezervju pārcelšanu no ASV uz Frankfurti vai citām glabātavām Eiropā. Iemesls ir bažas par Donalda Trampa neprognozējamo rīcību, it īpaši pēc paziņojuma par jauniem tirdzniecības tarifiem pret vairākām valstīm, to skaitā Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Vēl nesen daļas Vācijas zelta rezervju izvietošana ASV tika uzskatīta par saprātīgu un pragmatisku stratēģiju: finanšu krīzes gadījumā tas ļautu Berlīnei ātri piekļūt dolāru likviditātei. Tomēr Vašingtonas ieviestie jaunie tarifu šķēršļi ir likuši apšaubīt iepriekšējo norēķinu uzticamību, norāda “Bild”.
Atbildot uz publikācijas autoru jautājumu, “Bundesbank” norādīja, ka neredz iemeslu bažām par tās aktīvu drošību ASV. Komentārā regulators norādīja: “Mums nav nekādu šaubu, ka Federālo rezervju banka Ņujorkā joprojām ir drošs un uzticams partneris mūsu zelta rezervju glabāšanai.”
Donalds Tramps 2. aprīlī ieviesa jaunus tarifus importētajām precēm. Pamatlikme būs 10% visiem importētajiem produktiem, bet atsevišķām valstīm ir noteikti ievērojami augstāki tarifi. Piemēram, 34% Ķīnai, 46% Vjetnamai, 20% ES valstīm. Nodokļi netika piemēroti Krievijai un Baltkrievijai.
Tramps savu lēmumu raksturoja kā “ekonomiskās neatkarības” aktu, piebilstot, ka šo pasākumu mērķis ir atjaunot ASV ekonomikas konkurētspēju. Tomēr drīz vien ASV prezidents paziņoja, ka ir gatavs dialogam par tarifiem, un 5. aprīlī kļuva zināms, ka Baltais nams sācis sarunas ar Vjetnamu, Indiju un Izraēlu par iespējamiem tirdzniecības nolīgumiem, kas mazinātu iepriekš noteiktos tarifus.