“Karš beigsies, kad beigsies Putins”: krievu emigranti netic “miera” līgumam (5)

To emigrantu vidū, kas pametuši Krieviju politisko represiju dēļ, valda uzskats, ka pat tad, ja Tramps panāks pamieru, maz kas mainīsies. Realitāte, kas viņus piespieda bēgt – galvenokārt brutālā vēršanās pret disidentiem –, visticamāk, daudz nemainīsies. Sarunas pagaidām faktiski ir apturētas: Putins ir noraidījis Trampa un Ukrainas iniciatīvu par 30 dienu pamieru.

“Karš beigsies, kad beigsies Putins,” ir pārliecināts Pāvels Snops, nekustamā īpašuma aģents no Sanktpēterburgas, kurš pirms trim gadiem pārcēlās uz Turciju.

“Putins turpinās kaulēties, bet viņš kaulējas nevis par savu valsti un tās pilsoņiem, bet gan par sankciju atvieglošanu sev un saviem draugiem.”

Kremlis nevar ignorēt politiski un ekonomiski jutīgo jautājumu par aptuveni 800 000 pilsoņu, kuri pēc iebrukuma pameta valsti. Viņu klātbūtne ārzemēs skaidri norāda uz to, ka daudzi krievi bija pret karu vai vienkārši nevēlējās tajā piedalīties.

Pēc analītiķu domām, izglītotu un kvalificētu speciālistu masveida aizplūšana ir sāpīgi skārusi Krievijas ekonomiku.

Neraugoties uz ilgām pēc mājām, daudzi emigranti netic, ka Krievija pārtrauks represijas pret tiem, kas atklāti pretojas valdībai, pat ja karadarbība tiks izbeigta.

Pētniecības iniciatīvas OutRush veiktā aptauja, kurā piedalījās aptuveni 8500 krievu, kas dzīvo vairāk nekā 100 valstīs, liecina par pesimismu attiecībā uz atgriešanos: tikai neliela daļa respondentu pauda gatavību atgriezties mājās, kad karš būs beidzies.

Aptuveni 40 % aptaujas dalībnieku norādīja, ka apsvērtu iespēju atgriezties tikai tad, ja valstī notiktu demokrātiskas pārmaiņas.

“Šobrīd uzticība Krievijas valdībai ir ārkārtīgi zema,” sacīja Emīls Kamalovs no OutRush komandas, kas strādā Itālijā un ASV un pēta krievu iedzīvotāju aizplūšanu uz ārzemēm.

Pēc Čikāgas Universitātes ekonomikas profesora Konstantīna Soņina domām, šai masveida jauno un daudzsološo cilvēku migrācijai var būt negatīvas sekas Krievijas nākotnei.

“Smadzeņu aizplūšana ir nopietns trieciens ekonomikai, un jaunie, talantīgie un daudzsološie bija pirmie, kas saņēma piedāvājumu un aizbrauca,” viņš uzsvēra.

Viens no tiem, kas neplāno atgriezties tuvākajā laikā, ir Oļegs Černousovs. Viņš ieradās Stambulā 2022. gada martā bez vietējās valūtas un nelieliem ietaupījumiem, bet kopš tā laika ir atvēris veikalu “Melnās ūsas”, kurā nesen bija skatāma viņa drauga mākslinieka no Sanktpēterburgas izstāde un plaša angļu valodā izdotās literatūras izlase.

Černousovs uzskata, ka sarunas par kara izbeigšanu neatkarīgi no to rezultātiem nemainīs galveno problēmu – brīvības zaudēšanu Krievijā. Lielākā daļa viņa paziņu emigrantu piekrīt šim viedoklim. Viņš uzskata, ka pamiers vai Maskavas un Vašingtonas tuvināšanās neko nenozīmē. Viņš norāda: “Es nedomāju, ka Trampam ir svarīgi, kas notiek Krievijas iekšienē – demokrātiskas pārmaiņas Krievijā no tā noteikti nav atkarīgas.”