/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/06/16759802t1h98a1.jpg)
Polijas politiķis un Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Pāvels Kovaļs brīdina ASV prezidentu Donaldu Trampu par “vēsturisku kļūdu”. Ja sarunas ar Krieviju novedīs pie kara izbeigšanas Ukrainā, Tramps riskē, ka ASV atzīs Krievijas pretenzijas uz Krimu un citām okupētajām teritorijām , intervijā Financial Times brīdina poļu politiķis.
Pāvels Kovaļs (Paweł Kowal), kurš ir Polijas premjerministra Donalda Tuska padomnieks Ukrainas jautājumos un vada Polijas parlamenta Ārlietu komiteju, intervijā sacīja, ka Polijai un pārējai Centrāleiropai tiktu pārkāpta “sarkanā līnija”, ja kaimiņvalsts iebrukuma rezultātā tiktu juridiski atzītas paplašinātās Krievijas robežas.
Pēc Pāvela Kovaļa domām, tas radītu precedentu, kas ļautu Kremļa diktatoram Vladimiram Putinam paplašināt “impērisko Krieviju”. “Starptautiski tiesiskās garantijas robežām Centrāleiropā ir arī viena no svarīgākajām garantijām miera uzturēšanai šajā reģionā, kā to rāda mūsu vēsturiskā pieredze,” saka Kovaļs.
Kovaļs interviju sniedza pirms svētdien plānotās došanās uz Vašingtonu, lai tiktos ar augsta ranga ASV Kongresa locekļiem un prezidenta Trampa īpašo sūtni Ukrainas jautājumos Kītu Kellogu.
Kovaļs norādīja, ka pastāv skaidra atšķirība starp “pagaidu risinājumiem”, lai izbeigtu karadarbību Ukrainā, un “Krievijas cerību piepildīšanu atzīt Krimu, Donbasu vai citas Ukrainas daļas, kas būtu vēsturiska kļūda”. Runājot par precedentu, kas Putinam ļautu paplašināt “impērisko Krieviju”, Kovaļs brīdināja, ka “tas būtu briesmīgi”.
2022. gadā Polija bija viena no tām NATO valstīm, kas pēc Maskavas iebrukuma sniedza Ukrainai militāru palīdzību, un tā arī kļuva par galvenajiem ES vārtiem Ukrainas bēgļiem.
Tomēr kopš janvāra Varšava ir ar bažām vērojusi, kā Tramps ir lamājis savus NATO sabiedrotos, kritizējis Ukrainas līderi Volodimiru Zelenski un slavējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
1939. gadā Poliju sadalīja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība, un tā bija viena no tām Eiropas valstīm, kas nonāca padomju kontrolē pēc 1945. gada Jaltas vienošanās, kas Otrā pasaules kara beigās pārveidoja kontinentu.
Lai gan Tramps no savām nesenajām sarunām ar Maskavu un Kijivu ir izslēdzis Eiropas līderus, Kovaļs apgalvoja, ka “ir ļoti grūti apspriest drošību Ukrainā atrauti no vispārējā Centrāleiropas drošības jautājuma”.
Viņš piebilda: “Krievija pēc Padomju Savienības sabrukuma atzina Ukrainu ar tās robežām, tostarp Krimu un Donbasu, un tas ir starptautisko tiesību normu pamats. Starptautiski tiesiskās garantijas attiecībā uz robežām Centrāleiropā ir arī viena no galvenajām garantijām, lai saglabātu mieru šajā reģionā, kā liecina mūsu vēsturiskā pieredze.”
Polijas premjers Donalds Tusks ir paziņojis, ka Varšava turpinās sniegt Ukrainai loģistikas atbalstu, bet neizvietos valstī Polijas karavīrus kā daļu no starptautiskās miera uzturēšanas misijas.
Kovaļs sacīja, ka šāda nostāja ir atbilde uz nepieciešamību nevājināt Polijas armiju, kuras galvenais uzdevums ir aizsargāt pašas valsts robežas pret Krieviju un Baltkrieviju, pēc tam, kad Polija 2022. gadā jau sniedza milzīgu militāro atbalstu Ukrainas armijas stiprināšanai.