:format(webp)/nginx/o/2025/04/06/16760256t1ha057.png)
Ostu attīstības fonds – atbalsts ostām vai ierēdņiem? Revīziju par līdzekļu izlietojumu šonedēļ publiskoja Valsts kontrole. Revidenti atklāja, ka no vairākiem simtiem tūkstošu gadā tikai nelielu daļu šī fonda līdzekļu tērē ostu popularizēšanai un reklāmas pasākumiem, kas bija tā izveidošanas mērķis. Lielākā daļa izmantota satiksmes ministrijas darbinieku atlīdzībām. Valsts kontrole uzskata, ka daļa naudas tērēta ne vien neekonomiski, bet arī pretlikumīgi un ir vērsusies prokuratūrā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Ostu attīstības fondu izveidoja pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Tam bija jāreklamē ostas starptautiskajos tirgos, jāpiesaista investorus, un vairāk kravu. Kopš 2010.gada to finansē trīs lielākās Latvijas ostas Rīga, Ventspils un Liepāja. Kā uzsver Valsts kontrole - tas ir brīdis, kad fonda darbs “aizgāja ēnā” jo tam nebija pienākums publiskot pārskatu par fonda naudas izlietojumu.
Gatis Litvins, Valsts kontroles 2.Revīzijas departamenta direktors
“Mēs to lādi atvērām un bijām pārsteigti par to, ko mēs redzējām. Mēs domājām, ka mūsdienu valsts pārvaldē šādas lietas vairs nenotiek”.
Revidenti atklāja, ka lielākā daļa fonda finansējuma tikusi satiksmes ministrijas darbiniekiem. Ik gadu ar viņiem slēdza uzņēmumu līgumus, un izmaksas veica Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrība “Latvijas jūras administrācija”. Bet vidēji 16 cilvēku lielais sekretariāts pēc papīriem darbojās pie Ministru prezidenta vadītās Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes. Kā izpētīja “Nekā personīga”, satiksmes ministrijas amatpersonu deklarācijās norādītais no fonda saņemtais atlīdzību apmērs bija atšķirīgs - mēnesī no 600 līdz vairāk nekā 1000 eiro. Tas turpinājās arī pandēmijas gados, kad nenotika neviena Ostu padomes sēde, neviens arī nedevās komandējumos, vai uz starptautiskām izstādēm.
Gatis Litvins, Valsts kontroles 2.Revīzijas departamenta direktors
“Tas bija tas iemidzinošais efekts. Ka viņi visu darīja to pašu, ko faktiski satiksmes ministrijā.Tas varbūt šokējošākais. Es lietošu šo vārdu, bija tas, ka, lai gan sekretāra uzdevums ir organizēt padomes darbu, lai tas būtu efektīgs, bija pat tā, ka padome dažus gadus nesanāca, bet kā saka, sekretariāts pilnā apmērā ar vidēji 16 cilvēkiem turpināja it kā darboties un arī saņemt šo atlīdzību”.
Benita Margēviča, Satiksmes ministrijas Starptautiskās sadarbības koordinācijas nodaļas vadītāja
“Ziniet, mēs parasti ar presi caur mūsu preses nodaļu… Tad varbūt vēršaties pie viņiem.”
Iveta Turauska, Satiksmes ministrijas Administratīvā departamenta direktore
“Nu, es negribētu šobrīd atbildēt. Pakonsultēšos ar komunikāciju nodaļu un tad varam sazināties par to”.
Elīna Luca, SM Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta direktore
“Mani pienākumi sekretariātā bija saistīti ar reklāmas pasākumiem. VIA Latvia pasākumu koordinēšana. Un nozares interešu tēžu iekļaušana ministra materiālos. Un tam līdzīgi”.
NP: Tie nebija tie paši pienākumi, kuri Jums bija jāveic kā satiksmes ministrijas darbiniecei?
NP: Covid gadi bija pietiekami tukši, vai uz to brīdi neuzskatījāt, ka uzņēmuma līgumi jāpārtrauc?
E.L: Nu, līgumi bija standarta, slēgti uz gadu, mēs neapšaubījām kā darbinieki šo līgumu nepieciešamību. Manā gadījumā, es tāpat turpināju rakstīt tēzes ministram, viss tāpat notika, tikai attālināti.
Satiksmes ministrijas darbiniekiem līgumus piedāvāja parakstīt Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta direktora vietnieks Andris Maldups. Viņš bija sekretariāta vadītājs un līgums fondā viņam bija no 2010.gada. Sekretariātā bija izveidota īpaša reklāmas komisija. Tās vadītājs bija ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis. Viņam līgums fondā bija no 2011.gada.
Par fonda līdzekļiem pirkti mobilie telefoni, datori, apmaksāti Reklāmas komisijas vadītāja Ulda Reimaņa individuālie angļu valodas kursi. Valsts kontrole uzskata, ka šo izdevumu segšanai nebija tiesiska pamata. Vairāk nekā 40 tūkstoši (40 057) izlietoti reprezentācijas izdevumiem, par kuriem reklāmas komisija neesot pieņēmusi lēmumus.
Gatis Litvins, Valsts kontroles 2.Revīzijas departamenta direktors
“Tas, kas tika pirkts, ir ļoti plašs pirkumu klāsts. Sākot jau ar dāvanu kartēm lielveikalos. Tur ir pārtikas grozi. Tur ir arī alkohols. Tur ir vakariņas, pusdienas Latvijā un ārvalstīs.
Reklāmas komisijai tagad ir jāiziet cauri visiem šiem izdevumiem un jāpaskatās, vai no viņu skatu punkta tie bija ekonomiski un pamatoti, vai nebija”.
Atis Švinka, Satiksmes ministrs (Progresīvie)
“Tas ir maigākais, teikt, ka tas ir pārsteigums. Nepatīkams pārsteigums. Manā saprašanā tas nekad tā nevarētu būt. Atbildīgās personas, kas ir pieņēmušas šos lēmumus, nestrādā ministrijā. Viņi vairs nav darbinieku sarakstā, un šādas izmaksas šobrīd netiek veiktas, un šajā gadā nav bijušas”.
Ne Reimanis, ne Maldups satiksmes ministrijā vairs nestrādā. Reimani ar valdības lēmumu pērn pārcēla Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktora amatā. Bet Maldups darba attiecības ar ministriju izbeidza šā gada martā.
Reimanis atbildēs satiksmes ministrijai Valsts kontroles revīzijā rakstīto sauc par tendenciozu un neprofesionālu. Viņš nepiekrīt, ka dienas naudas saņemšana komandējumos no abām vietām vienlaikus būtu neekonomiska līdzekļu izmantošana, jo katram darbam bijusi sava specifika. Bet par fonda bankas kartes darījumiem VSIA “Latvijas Jūras administrācijai”, (Reimanim darbu beidzot), neesot bijušas ne finansiālas, ne juridiskas pretenzijas.
Arī Maldups ne visam Valsts kontroles revīzijā minētajam varot piekrist, bet patlaban plašāk neko nekomentēs, jo šo informāciju vērtēs vēl citas institūcijas.
Satiksmes ministrija izveidojusi komisiju amatpersonu rīcības izvērtēšanai. Komisijā vismaz divi locekļi ir tādi, kuri paši savulaik kādu brīdi saņēmuši papildus atlīdzību no ostu attīstības fonda.
“Nekā personīga” zināms, ka četrus gadus no ostu attīstības fonda atlīdzību kā Juridiskā departamenta direktore saņēmusi Liene Priedīte - Kancēviča un īsu brīdi kā tā laika departamenta vadītāja arī Ingūna Strautmane. Tagad abas satiksmes ministrijas ilggadējās darbinieces iekļautas komisijā, kas vērtēs Valsts kontroles secināto.
Andulis Židkovs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs
NP: Vai tas neliek apšaubīt vērtējuma objektivitāti?
A.Ž: Redziet, ministrijas kapacitāte arī ir ierobežota.
NP: Un jūsu minētājām personām ir liela juridiska kompetence.
A.Ž: Mums nav tik daudz darbinieku, kuriem ir atbilstoša kompetence, kurus varētu likt šajās komisijās. Es nedomāju, kas tas ietekmēs. Tas ir bijis kaut kad epizodiski un nelielā apjomā.
Valsts kontrole uzskata, ka galvenā atbildīgā par notikušo daudzu gadu garumā ir Satiksmes ministrija, jo tā deva atļauju savienot amatus konkrētajiem satiksmes ministrijas ierēdņiem un par fondu un tā līdzekļu izlietojumu tā bija informēta.
Kaspars Briškens, Saeimas deputāts, bijušais satiksmes ministrs (Progresīvie)
“Es zināju, ka šāds fonds eksistē, galu galā tas eksistē jau vairāk nekā 15 gadus. Bet es nezināju par to mehāniku, kā tas notiek”.
Jānis Vitenbergs, Seimas deputāts, bijušais satiksmes ministrs (NA)
“Laikā, kad es biju ministrs šo padomi ne reizi nesasauca. Tā informācija, kas izskan šobrīd, ka premjere neko nezināja, tā gluži nav. Ja jāapstiprina gada pārskats, kur šos līdzekļus tērē, to vajadzētu zināt”.
Uldis Sesks, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs (Liepājas partija)
“Pie Kariņa valdības, piemēram, ostu padome netika sasaukta vispār. Ostu padome tad arī ir tā, kas uzrauga, paskatās tos izdevumus”.
Premjere Evika Siliņa šīs nedēļas Latvijas ostu padomes (Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes) sēdē neapstiprināja ostu attīstības fonda pagājušā gada pārskatu. Reklāmas pasākumiem no fonda naudas pērn tērēti 38 tūkstoši ( 38 297 ), bet algās kopā ar nodokļiem iztērēti turpat 148 tūkstoši.( 147 866 tūkstoši eiro.) Premjere rosināja fondu likvidēt, bet pagaidām šāds lēmums netika atbalstīts.
Evika Siliņa, Ministru prezidente (Jaunā Vienotība)
NP: Vai jūs uzņemtos kā partija arī atbildību, ka šis fonda izlietojums visiem kopā tā arī netika pietiekami uzraudzīts?
E.S: Nē, es neuzņemtos gan. Jo fonda vadītājam, (Latvijas ostu) padomes priekšsēdētājam nav nekādu instrumentu, lai es arī uzzinātu, kur šos fonda līdzekļus plāno izmantot. To var izdarīts kāds kaut vai (SM) valsts sekretārs, kurš saskaņo piemēram, komandējuma pieteikumus.
Igors Udotovs, Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs
“Jautājums par ostu fondu bija dienas kārtībā gan par iemaksu apjomu, gan sadalījumu starp ostām. Gan arī par atskaišu detalizācijas pakāpi”.
Uldis Sesks, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs (Liepājas partija)
“Kaut ko salauzt jau ir ļoti vienkārši, un, protams, tas nav pareizi, kā tie līdzekļi tikuši tērēti, bet svarīgi, ko likt vietā. Tos līdzekļus jau arī iepriekš bija vairāk mārketingā jāliek”.
Ostas vēlas, lai par viņu naudu turpinātos ostu popularizēšana ārzemēs. Tās atzinīgi novērtē dalību starptautiskajās izstādēs zem vienotā zīmola VIA LATVIA, kas viņuprāt, ļauj ietaupīt līdzekļus, apvienojoties vienotā stendā, un efektīvāk uzrunāt klientus, vienkopus pārstāvot Latvijas tranzīta un loģistikas nozari. Tomēr par iespējamo formātu un līdzekļu uzraudzību vēl tiks lemts.
Vai ostu kopīgu starptautisku reklamēšanu turpmāk uzņemsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, vai tā paliks satiksmes ministrijas atbildība, vēl nav skaidrs. Sagaidāms, ka šāds lēmums tiks pieņemts kādā no nākamajām ostu padomes sēdēm.