/nginx/o/2024/10/21/16431533t1hcb9f.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/07/16761049t1he6c8.jpg)
Asinsrites sistēmas slimības ir galvenais nāves iemesls Latvijā. Pērn nomira 13 475 cilvēki. Salīdzinoši – tas ir tik, cik mīt cilvēku visā Alūksnes novadā. Stradiņu kardiologs Kaspars Kupics un neirologs Kristaps Jurjāns stāsta par to, ko pieredz ikdienā: pacienti paliek uz gultas un kopjami, jo daļa no viņiem pašārstējušies – pārtraukuši lietot medikamentus. Psihoterapeite – ārste Līga Lismane kā vienu no iemesliem min to, ka 15 minūšu laikā visticamāk nav iespējams izveidot uzticamas attiecības pacientam ar ārstu, tāpēc arī zāles netiek uztvertas nopietni. "Lai cik bēdīgi neizklausītos, cilvēki bieži pie ārsta iet veidot attiecības, nevis ārstēties," saka Lismane.
"Atceros sievieti, kurai pirms pieciem gadiem nozīmēju asini šķidrinošos medikamentus. Tie strādāja, kundze jutās labi, taču kādu dienu izlēma tos vairs nelietot. Kad viņa ratiņkrēslā iebrauca uz konsultāciju, pirmajā mirklī neatpazinu," atceras kardiologs Kaspars Kupics, kurš Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā (PSKUS) specializējas aritmiju ārstēšanā un savulaik stažējies invazīvajā aritmoloģijā Beļģijā.