Video ⟩ Aiz priekškara: Krievi gavilē par Trampa tarifiem, bet Eiropu sauc par galveno ienaidnieku

Tajā pašā laikā pat ziņās netika pieminēta visu pasauli saviļņojusī ziņa, ka krievu ballistiskās raķetes "Iskander" triecienā Krivijrihas pilsētā Ukrainas dienvidos 4.aprīļa vakarā tika nogalināti vismaz 18 cilvēki, bet 61 guvis ievainojumus.

Krivijrihā dzimušais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka šis uzbrukums apliecinājis, ka Krieviju neinteresē apturēt 2022.gada februārī uzsākto pilna mēroga iebrukumu. Lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka esot devusi precīzu triecienu restorānam, kur tikās Ukrainas militāro formējumu komandieri un Rietumu instruktori, tomēr agresorvalsts televīzijas, drošs paliek nedrošs, faktu par triecieniem Zelenska dzimtajai pilsētai noklusēja.

Tajā pašā laikā "kremlini" atkārtoti izvērsa melus par ukraiņu "nacistu" it kā pastrādātajiem "noziegumiem pret cilvēci" okupētajā Kurskas apgabalā. Taču šiem apgalvojumiem nav nekādu pierādījumu, aiz tiem nav atrodami nekādi fakti. Tikmēr vēl joprojām par jau sen savāktajiem neapgāžamajiem pierādījumiem par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci Ukrainas pilsētā Bučā, kurus par pierādītiem uzskata starptautiskas organizācijas, propagandisti runā kā par izdomājumiem un viltus ziņām.

Kārtējo reizi Krievijas iedzīvotājiem tika iegalvots, ka Ukraina ir bezdievīga un sātaniska, jo tā atrodas sātanisku valstu koalīcijā. Par valstīm, kuras esot bezdievīgas, tika dēvētas gan Francija, gan Vācija un Lielbritānija. Taču, kas ir visnotaļ zīmīgi, šajā "sātanisko valstu" sarakstā propagandisti vairs neiekļauj ASV.

No aizvadītās nedēļas krievu propagandistu izvēlētajiem stāstiem ir redzams, ka viņi ļoti rūpīgi seko līdzi visam, kas notiek Baltijas valstīs, lai to izmantotu saviem propagandas nolūkiem. Raidījumā "60 minūtes" bija vesels sižets par kādu ļoti marginālu lietu, par kuru 95% Latvijas iedzīvotāju vispār neko nav dzirdējuši.

Proti, krievi uzpūta "valodas skandālu" saistībā ar Odesas teātra viesizrādi "Esiet laimīgi", kas tika izrādīta Rīgā un Daugavpilī. Viesizrāžu rīkotāji bija norādījuši, ka izrāde notiks krievu valodā, taču realitātē tā notikusi ukraiņu valodā un jidišā, tāpēc neilgi pēc izrādes sākuma cilvēki masveidā pametuši zāli un prasījuši atdot naudu par biļetēm.

Propagandisti priecīgi apgalvoja, ka cilvēki Latvijā vēlas skatīties izrādes krievu valodā, nevis ukraiņu, un tas tā esot ideoloģisku iemeslu dēļ. Lai gan patiesībā viss ir daudz vienkāršāk - Latvijas iedzīvotāji vienkārši ukrainiski nesaprot, un nav tur nekādas citas ideoloģijas.

Propagandisti šo visnotaļ marginālo lietu pasniedza kā skandālu. Tajā pašā laikā redzams, ka šīs viesizrādes vispār nav guvušas nekādu atspoguļojumu Latvijas medijos, izņemot reģionālo laikrakstu "Staburags", kurā aprakstīta kādas lasītājas bēdīgā pieredze, ka viņa vēlējusies noskatīties pieteikto "dzirkstošo komēdiju" no Odesas, bet nav sapratusi ne vārda.

Eiropa ir kolektīvais krievu un amerikāņu ienaidnieks

Propagandisti pieminēja arī Briselē notikušo NATO ārlietu ministru sanāksmi, lai kārtējo reizi uzsvērtu, kāda "niecība" ir NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Raidījuma "60 minūtes" vadītājs Jevgeņijs Popovs apgalvoja, ka NATO ir Aukstā kara relikts, kura pastāvēšanai vairs neesot nekādas jēgas.

Tāpat Popovs uzsvēra, ka līdz ar NATO paplašināšanos tā no aizsardzības organizācijas esot pārtapusi par uzbrukuma organizāciju, kas ir klaji meli. NATO nekad nav uzbrukusi pirmā un nav izraisījusi nevienu karu atšķirībā no Krievijas, kas iebruka gan Čečenijā, gan Gruzijā, gan Ukrainā.

Kārtējo reizi tika demonstrēts Putina intervijas fragments NBC žurnālistam Kiram Simonam 2021.gadā, kurā Kremļa saimnieks klāstīja, ka krievi ir labprātīgi izveduši savus spēkus no Austrumeiropas, tādējādi apliecinot savus miermīlīgos nodomus, bet NATO turpinājusi paplašināties austrumu virzienā, lai gan bijis solījums to nedarīt.

Uz žurnālista piezīmi, ka šādu rakstisku solījumu par NATO nepaplašināšanos nekad nav bijis, Putins aplaudēja un teica, ka tas tikai nozīmējot, ka Krievija savā "labticībā" ir kritusi par upuri Rietumu maldināšanai.

Respektīvi, saistībā ar NATO propagandistu naratīvs ir nepārprotams: Krievija ir miermīlīga, nevienu neapdraud, bet NATO ir tiešs drauds Krievijai, par ko liecinot organizācijas vairākkārtēja paplašināšanās.

Gan odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs, gan pareizticīgais fundamentālists "politologs" Sergejs Medvedevs klāstīja, ka Eiropa reizi gadsimtā cenšoties paplašināt savu dzīves telpu, tādēļ ejot uzbrukumā austrumiem, lasi, Krievijai. Tagad atkal esot pienācis tāds brīdis, kad Eiropa ar Franciju, Vāciju un Lielbritāniju priekšgalā gribot karot ar Krieviju.

Medvedevs klāstīja, ka Krievijai ar ASV vēsturiski nekad nekādu domstarpību nav bijis, bet eiropieši esot gan krievu, gan Trampa Amerikas kolektīvais ienaidnieks, jo eiropieši negrib pieļaut, ka ASV attīstās virzienā, kurā to ved Tramps. Ļoti skaidri redzams, ka krievu retorikā ārējā ienaidnieka lomu Savienoto Valstu vietā ir ieņēmusi Eiropa. Tas arī saprotami, jo autoritāru režīmu lielākais bieds ir nevis citi autoritāri režīmi, bet tieši demokrātiskas valstis.

Gan paņirdz, gan atbalsta

Kremļa propagandisti, runājot par Trampa noteiktajiem tarifiem jeb kā krievi tos dēvē - sankcijām, gan atļaujas nedaudz paņirgāties, atsaucoties gan uz citkārt pašu zākāto liberālo mediju CNN, gan uz "mēmēm" par tarifiem pingvīniem, gan pauž zināmu prieku par tiem. Un kāpēc gan lai krievi nepriecātos par tādu Trampa soli, kas radīs draudus visai pasaules ekonomikai, izņemot Krieviju un Baltkrieviju?

Dažādi pašpasludināti "ekonomisti" klāstīja, ka Rietumi ir dziļā ekonomiskajā krīzē, kuru grib vadīt Tramps, tādēļ arī šie tarifi. Solovjovs laimīgi kliedza, ka eiropiešiem beidzot piestādīts rēķins par dzīvošanu uz ASV rēķina.

To, kādēļ tarifi nav noteikti Krievijai, propagandisti īpaši neiztirzāja, vien atkārtoja Trampa administrācijas teikto, ka tas ir tāpēc, ka ASV tirdzniecības apjomi ar Krieviju ir niecīgi. Tas gan neiztur kritiku, jo Trampa tarifi skar arī neapdzīvotas salas - tālās Austrālijas teritorijas Indijas okeāna dienvidu daļā, kas praktiski nav saistītas ar ASV tirdzniecību.

"Tas izskatās pēc simboliska rakstura iecietības," medijam "Deutsche Welle" sacīja politoloģe un amerikanistikas eksperte Aleksandra Fiļipenko. Viņa Trampa lēmumu izslēgt Krieviju no tarifu saraksta uzskata par skaidru norādi, ka attiecību uzlabošana ar Maskavu viņam ir prioritāte.

"Krievijas varas iestādes ir sapratušas politisko signālu," uzskata Fiļipenko, atsaucoties uz Krievijas prezidenta īpašā sūtņa Kirila Dmitrijeva "Telegram" ziņu. Tajā Dmitrijevs norādījis, ka dialoga atjaunošana starp Krieviju un ASV ir sarežģīts un pakāpenisks process, taču "katra tikšanās, katra atklāta saruna ļauj mums virzīties uz priekšu". Ņujorkas Jaunās skolas starptautisko lietu profesore Ņina Hruščova diplomātiju starp abām valstīm redz kā iespējamu iemeslu Trampam atturēties no tarifu noteikšanas Krievijai. "Es domāju, ka politiskais spiediens uz Krieviju tiks izdarīts vienā vai otrā veidā, bet Dmitrijeva vizītes laikā noteikt tarifus ir diezgan neproduktīvi," viņa sacīja laikrakstam.

Arī Maskavas Valsts universitātes Ekonomiskās politikas pētījumu centra direktors Oļegs Buklemiševs uzskata, ka Trampa lēmumi nepiemērot papildu tarifus Krievijai ir absolūti politiski. Krievijas kodoldegviela, mēslojums un platīna metāli joprojām tiek piegādāti ASV, un augstie tarifi var radīt lielākas izmaksas, kas nav Trampa plānos.

Tam piekrīt laikraksts "New York Times", kas norāda, ka sava loma varēja būt arī Krievijas eksporta sastāvam. Krievija ir trešā lielākā ārvalstu mēslojuma piegādātāja ASV, un tās kopējais mēslojuma eksporta apjoms pēdējā gada laikā ir pieaudzis. Tramps uzskata, ka nepieciešams aizsargāt amerikāņu lauksaimniekus, kas ir viņa galvenie vēlētāji, no viņa tirdzniecības karu sekām. Mēslojuma izmaksu zema uzturēšana varētu būt daļa no šīs stratēģijas.

Uzskatu, ka Tramps izmanto tarifus kā ģeopolitisku sarunu instrumentu, apliecina viņa attieksmi pret Irānu, kas ir vēl viens viņa darījumu ambīciju mērķis, norāda laikraksts. Proti, Irānai noteikti jauni tarifi zemākajā līmenī, proti, 10% apmērā, kas ir zemāki par likmi, kas noteikta Izraēlai, kas ir pārliecināta ASV sabiedrotā.

Dmitrijevs un amerikāņu kalniņi

Propagandisti pēc Putina īpašā sūtņa Kirila Dmitrijeva vizītes Vašingtonā pauda, ka attiecībā uz tālākajām Krievijas un ASV attiecībām esot pamats "piesardzīgam optimismam".

Pats Dmitrijevs klāstīja, ka ir pārrunājis ekonomikas jautājumus, un apgalvoja, ka "amerikāņu kompānijām ir liela vēlme atgriezties Krievijā". Saskaņā ar viņa teikto ASV uzņēmumi ir cietuši 324 miljardu dolāru zaudējumus, aizejot no Krievijas tirgus. Dmitrijevs arī norādīja, ka ir apspriedis "iespēju sadarboties retzemju metālu jomā, Arktikā un dažādās citās jomās". Krievija arī strādā, lai atjaunotu tiešos lidojumus uz ASV, kurus pēc 2022.gada iebrukuma Ukrainā ASV aizliedza.

Dmitrijevs klāstīja, ka prezidenta Trampa administrācija atšķirībā no prezidenta Baidena ir apņēmusies atrisināt problēmas, tā izturoties ļoti cieņpilni un saprotot Krievijas nostāju, tādēļ meklējot kompromisus.

Savukārt par Rietumu medijos pausto, ka Putins beidzot esot Trampu sadusmojis, propagandisti ciniskā atklātībā pauda, ka "mēs neesam pret viņa (lasi: Trampa) agresīvo retoriku, ja tas vajadzīgs viņa PR. Galvenais, lai miera līgumā ieraksta tās lietas, kas vajadzīgas mums (lasi, Kremlim)".

Tikmēr BBC Krievijas ziņu redaktors Stīvs Rozenbergs pēdējā laika Krievijas un ASV attiecību dinamiku salīdzina ar braucienu pa amerikāņu kalniņiem. Viņš raksta, ka "mēs esam pārgājuši no Krievijas laikrakstu virsrakstiem, kuros teikts, ka "ASV un Krievijas amatpersonas runā vienā valodā", līdz pagājušās nedēļas Krievijas laikrakstam, kurā Baltais nams tiek apsūdzēts "administratīvā vājprātā"".

Rozenbergs atgādina - kad Tramps janvārī atgriezās Baltajā namā, viņa ceļojuma virziens bija skaidrs: viņš ķērās pie attiecību uzlabošanas ar Krieviju. Notika Trampa un Putina telefonsarunas, augsta līmeņa ASV un Krievijas sarunas. Kādā brīdī Vašingtona kopā ar Maskavu nobalsoja pret ANO rezolūciju, kurā Krievija tika identificēta kā agresore karā pret Ukrainu. Ikreiz, kad Trampa administrācija izdarīja spiedienu, tas vienmēr bija uz Kijivu, nekad uz Kremli.

Taču pēc tam, kad Putins bija ierosinājis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska administrāciju aizstāt ar Ukrainas ārējo pārvaldību ANO aizgādībā, prezidents Tramps darīja zināmu, ka ir "dusmīgs" uz Putinu.

"Es domāju, ka ASV prezidentam sāk izsīkt pacietība pret Krieviju," laikrakstam "The Guardian" norādīja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs. Tramps arī piedraudēja noteikt sekundāros tarifus līdz 50% apmērā Krievijas naftas eksportam, ja tiks atklāts, ka Krievija vilcinās panākt Ukrainas miera līgumu.

Un tomēr, kā uzsver Rozenbergs, kad Tramps paziņoja par saviem plašajiem tarifiem, Krievijas sarakstā nebija. Tā vietā ASV varas iestādes bija noorganizējušas sankciju atcelšanu galvenajai Kremļa amatpersonai: Putina ārvalstu investīciju sūtnim Kirilam Dmitrijevam.

Taču tieši pēc vizītes amerikāņu kalniņos sākās brauciena lejas daļa. Šoreiz tā notika NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē, kur ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka "prezidents Tramps negrasās iekrist nebeidzamu sarunu par sarunām lamatās". Rozenbergs savus secinājumus par ASV un Krievijas attiecībām raksturo šādi: "Donalda Trampa komanda mēnešiem ilgi izvairījās kritizēt Putinu un Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Galvenās Baltā nama amatpersonas, tāpat kā īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, ir vairākkārt pieņēmušas un atkārtojušas Kremļa naratīvus. Tiesa, Vašingtona saka, ka tā kļūst arvien nepacietīgāka pret Krieviju un draudējusi ar stingrākām sankcijām Maskavai. Bet neko nav uzlikusi. Vēl nav. Vai Trampa administrācija ir gatava izdarīt spiedienu uz Maskavu, lai tā izbeigtu karu? Un vai Kremlis atļaus uz to izdarīt spiedienu? Tas ir galvenais jautājums, jo turpinās Krievijas karš pret Ukrainu. (...) Iepriekš izskanēja baumas, ka Tramps un Putins grasās atkal runāt pa telefonu. Tam sekoja vēl citas baumas: Baltais nams bija pārdomājis. Kremlis sacīja, ka saruna nav plānota. Taču ir ziņas, ka amerikāņu kompānijas plāno piedalīties šā gada Sanktpēterburgas ekonomikas forumā. Labi. Pārtrauciet braucienu. Man vajag izkāpt."

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024