:format(webp)/nginx/o/2025/03/20/16724181t1h5f5e.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/09/16766060t1h6ee5.jpg)
Vai ASV un Izraēlas attiecības patiešām ir tik ciešas, cik pierasts domāt, skaidro Izraēlas Nacionālās drošības pētījumu institūta (INSS) vecākais pētnieks Čaks Freilihs. Viņš arī komentē ASV prezidenta Donalda Trampa idejas par Gazas joslas nākotni, kurās cilvēktiesību aizstāvji saskata potenciālus kara noziegumus.
Čaks Freilihs lielu daļu savas karjeras aizvadījis Izraēlas nacionālās drošības lauciņā, sākotnēji kā analītiķis, bet vēlāk kā valdības padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Vēlāk pievērsies akadēmiskajai karjerai – viņš lasa lekcijas Telavivas Universitātē un ASV Kolumbijas Universitātē. Freilihs izdevis trīs grāmatas par nacionālās drošības jautājumiem. Patlaban viņš raksta ceturto grāmatu par Izraēlas–ASV stratēģisko un militāro sadarbību.
ASV bija ietekmīgākā lielvara Tuvajos Austrumos vairāk nekā 30 gadus. "ASV bija dominējošā lielvara, kurai nebija konkurentu. Neaplūkojot Amerikas lomu, nebija iespējams izprast norises reģionā – ne miera procesu, ne abus Persijas līča karus, ne attiecības ar dažādām arābu valstīm, ar Irānu. Taču, sākot ar aptuveni 2006.gadu, ASV sāka daļēji pārorientēties no šī reģiona. Nākamos desmit piecpadsmit gadus ASV iesaiste bija mazāka, ja salīdzina ar iepriekšējo periodu. Tas satrauca arābu valstis – Saūda Arābiju, Ēģipti, Jordāniju un Apvienotos Arābu Emirātus (AAE), kuras baidījās, ka vairs nevarēs paļauties uz ASV kā drošības garantu," skaidro profesors.