Šodienas redaktors:
Jānis Tereško
Iesūti ziņu!

Eksperti skaidro: Ko darīt, ja bērns pieķerts nelikumīgās darbībās!

Raksta foto
Foto: Shutterstock

Par augsta riska uzvedības – apreibinošu vielu lietošanas, zādzību, vardarbības un citiem gadījumiem bērnu un pusaudžu vidū publiskajā telpā diemžēl dzirdam visai bieži. Kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste sertificēta klīniskās un veselības psiholoģe Zane Gulbe, biheiviorālās terapijas speciāliste, sertificēta mākslas psiholoģe Sindija Meluškāne un biheiviorālās terapijas speciāliste, klīniskā psiholoģe Anita Irbīte apkopojušas “pirmās palīdzības” ieteikumus, kā rīkoties, ja bērns izdarījis pārkāpumu.

2024. gadā Valsts probācijas dienesta (VPD) redzes lokā bija 1040 bērni no 11 līdz 18 gadiem, no kuriem kriminālsoda izpilde saistībā ar šādiem un līdzīgiem gadījumiem tika nodrošināta 315 bērniem un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpilde – 64 bērniem. VPD atzīst, ka diemžēl skaitļi pieaug.

Gan VPD eksperti, gan psiholoģijas speciālisti uzsver, ka būtiski ir jau paši pirmie soļi situācijā, kad konstatēta augsta riska uzvedība un tajos izšķiroša loma ir vecāku un ģimenes reakcijai, kas var noteikt turpmāko situācijas attīstību. 

Ieteikumi tuviniekiem

Saprotams, ja bērns ir izdarījis kaut ko sodāmu, vecāki paši var sastapties ar savu “emociju vētru”. Ļoti svarīgi šādās situācijās pieaugušajam reaģēt mierīgi, noskaidrot faktus, atbalstīt bērnu, un arī skaidri noteikt robežas un sekas, uzsver speciālisti. Ja nepieciešams, meklēt profesionālu palīdzību un fokusēties uz ilgtermiņa risinājumiem, kas palīdz bērnam attīstīt veselīgākas uzvedības stratēģijas.

1. Saglabāt mieru un kontrolēt savas emocijas

Dabiska reakcija var būt šoks, dusmas, vilšanās vai bailes, taču svarīgi ir neļaut emocijām pārņemt situāciju. Ir svarīgi izvairīties no kliegšanas, apsūdzēšanas, draudiem vai bērna kaunināšanas, jo tas var tikai pasliktināt situāciju un novest pie bērna noslēgšanās vai agresīvas reakcijas. Tā vietā jācenšas saglabāt miers, izmantojot nomierināšanās stratēģijas (piemēram, elpošanas vingrinājumus) vai arī jāatliek sarunu uz brīdi, kad abi esat mierīgāki. Atgādiniet sev: "Es bērnam šobrīd esmu vajadzīga/-s."

2. Iegūt objektīvu informāciju, noskaidrojot, kas tieši ir noticis

Pirms izdarīt jebkādus secinājumus, noskaidrojiet faktus – kas notika, kur, ar ko un kādēļ. Runājiet ar bērnu bez nosodījuma, lai saprastu situāciju. Atvērtība un pieņemšana no vecāka puses veicinās bērna atklātību. Jautājumi, kurus varat uzdot: "Es gribu saprast, kas notika – vai vari man pastāstīt?", "Kā tu jūties par to, kas notika?”, "Kas notika pirms tam? Kas tevi pamudināja rīkoties šādi?". Ja iespējams, noskaidrojiet situāciju arī no citiem avotiem (skolotājiem, draugiem, policijas vai citām iesaistītajām personām).

3. Izvairīties no pārmērīga soda vai nosodījuma

Nevajadzētu fiziski vai emocionāli (kliegt, pazemot) sodīt bērnu – tas tikai pasliktinās situāciju. Arī jebkāda veida draudēšana ar bargiem sodiem ("Es tevi nosūtīšu uz internātu!", "Tu vairs neesi mans bērns!") var veicināt vēl lielāku noslēgšanos vai agresiju. Noteikti nevajag arī ignorēt vai noliegt, ka problēma pastāv – tas situāciju nekādā veidā nerisinās. Šajā situācijā ir jābūt līdzās savam bērnam un jāsniedz atbalsts

neatkarīgi no bērna kļūdām, veicinot izpratni par atbildības uzņemšanos piemēram, izskaidrot, ka bērna rīcība nav bijusi pareiza un kopīgi vienoties par iespējamiem risinājumiem.

4. Skaidri noteikt robežas un sekas

Nosakiet, kādas būs reālās sekas bērna rīcībai – tam jābūt taisnīgam un saistītam ar notikušo. Nebūtu ieteicams, piemēram, noņemt brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas ir bieža vecāku kļūda. Sekas nedrīkst būt pārāk bargas vai nesamērīgas, bet tām jābūt skaidrām un izpildāmām.

Kā efektīvu seku piemēri minami: Zādzības gadījumā – bērnam jāatvainojas un jāatlīdzina nodarītais kaitējums. Apreibinošu vielu lietošanas gadījumā – saruna ar speciālistu vai dalība atkarību profilakses programmā. Vardarbības gadījumā – bērnam jāsaprot, ka agresija ir nepieņemama, un jādarbojas pie emocionālās pašregulācijas. Ja ir iespēja, jāatvainojas un kaut kādā veidā jāatlīdzina pāridarījums.

5. Meklēt profesionālu palīdzību, ja nepieciešams

Ja bērna uzvedība ir atkārtota, agresīva vai saistīta ar nopietniem likumpārkāpumiem, vecākiem vai tuviniekiem ir jāmeklē palīdzība pie speciālistiem. Ir skaidri jāsaprot, ka izlikšanās un problēmas ignorēšana ilgtermiņā padarīs situāciju vēl sliktāku un tiks zaudēts laiks, kurā jaunietis jau varētu saņemt palīdzību.

Pie kā vērsties? Skolas psihologs vai sociālais pedagogs – ja problēma izpaužas skolā. Bērnu psihologs vai psihoterapeits – palīdz izprast uzvedības cēloņus.

Kas notiek, ja lieta nonāk līdz tiesai?

Latvijā bērnu, kurš izdarījis pārkāpumu var atbrīvot no kriminālatbildības, ja viņš nav sasniedzis kriminālatbildības - 14 gadu vecumu vai, ja par to vienojas procesa virzītāji. Tiesa, ņemot vērā izdarītā nodarījuma maznozīmīgumu, bērna vecumu, nodarījumu veicinošos un citus apstākļus, var atbrīvot bērnu no Krimināllikumā paredzētā soda un piespriest audzinoša rakstura piespiedu līdzekli. VPD īsteno divus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus –sabiedriskais darbs un probācijas novērošana. Par smagāka vai atkārtota pārkāpuma izdarīšanu bērnam, kurš sasniedzis 14 gadu vecumu, var piemērot arī kriminālsodu.

VPD ir vieta, kur bērni un jaunieši nonāk ar dažādiem dzīves stāstiem un jau uzkrātu pieredzi, kas bieži vien nav no vieglākajām. Vidējais VPD redzeslokā esošo bērnu vecums ir 16 gadi un lielākais vairākums no tiem ir zēni. Pērn visbiežāk bērni nonāca dienesta uzraudzībā par zādzību, mantas piesavināšanos, krāpšanu, mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu.

Rīcības algoritms ir atkarīgs no soda, kāds bērnam ir piemērots un katra bērna individuālā gadījuma. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – probācijas novērošanas - gadījumā VPD apkopo un analizē informāciju par bērnu un ģimeni un izvērtē, kādi ir noziedzīga nodarījuma izdarīšanas iemesli un resursi, kas bērnu var no tā turpmāk atturēt.. Pēc informācijas apkopošanas starpinstitūciju sadarbības sanāksmē tiek

noteikti uzraudzības un atbalsta pasākumi bērnam, piemēram, noteikti pienākumi - apmeklēt speciālistu, programmu, aizliegt sazināties ar noteiktām personām - vai finansēti pakalpojumi bērnam vai vecākam, piemēram, izglītojošās nodarbības probācijas novērošanas laikā regulāri tiek pārskatīta un atjaunota stratēģija darbā ar bērnu un ģimeni, tai skaitā, izmantojot pašvaldībā pieejamos resursus, bērna atbalsta personas un citus pakalpojumus, kas konkrētā bērna gadījumā ir nepieciešami.

Liela nozīme veiksmīgā probācijas darbā ir speciālistu zināšanām un prasmēm, tādēļ VPD iegulda nozīmīgu darbu probācijas speciālistu pilnveidē un izglītošanā. Piemēram, Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta "Atbalsts probācijas klientu resocializācijai" mērķis ir ar speciāli izstrādātām pieejām uzlabot VPD personāla darbu ar notiesātajiem un mazināt atkārtotu noziedzīgo nodarījumu risku. Šogad projekta ietvaros tiks veicināta riska un vajadzību novērtēšanas jomas attīstība, organizēti speciālistu profesionālās pilnveides un profesionālā atbalsta pasākumi, kā arī informatīvi pasākumi vecākiem - ģimenes atbalsta stiprināšanai, savukārt vasarā tiks rīkotas piedzīvojumu nometnes ar mērķi parādīt atšķirīgas brīvā laikā pavadīšanas formas bērniem. Tāpat projekta ietvaros tiks nodrošināta interaktīvu darba metožu izstrāde un iekļaušana probācijas darbā, tiks īstenota piemērotu telpu darbā ar jauniešiem koncepcija, probācijas klientiem tiks nodrošinātas psihiskās veselības speciālistu konsultācijas.

Komentāri
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu