Nepieciešamības gadījumā varētu ieviest transportlīdzekļu dezinfekciju uz robežas

Viņš skaidroja, ka Krīzes vadības padomei piedāvāts scenārijs ar dažādiem draudu līmeņiem, no kuriem trešais un ceturtais līmenis ietver arī automašīnu dezinfekciju uz valsts robežas.

Pēc Baloža teiktā, pagaidām mutes un nagu sērga nav izplatījusies ārpus Eiropas Komisijas noteiktās aizsardzības zonas, bet joprojām saglabā dinamiku, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem. Šobrīd dezinfekcija uz robežas nav nepieciešama, jo to jau dara Polijā, Ungārijā un Slovākijā.

Ja slimība izies ārpus kontroles un skars arī Poliju un nonāks līdz Varšavas reģionam, būs jāatjauno veterinārās kontroles uz robežas, tostarp dažāda veida transportlīdzekļu dezinfekcija, pauda Balodis.

"Infekcijas slimības mums apkārt ir nepārtraukti, tāpēc biodrošība fermās jāievēro, neskatoties uz to, vai Slovākijā ir mutes un nagu sērga vai nav. Šīs pamatlietas ir pastāvīgas, jo slimības ir dažādas un daudz," teica Balodis.

Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) sacīja, ka patlaban Eiropā mutes un nagu sērga izplatījusies Ungārijā un Slovākijā, kas taisnā līnijā no Latvijas ir aptuveni 1000 kilometri, bet pa ceļiem aptuveni 1400 kilometri. Šobrīd riski Latvijā ir samērā mazi, uzsvēra Krauze.

Vienlaikus Krīzes vadības padome izskatīja iespējas, ka sērga izceļas Polijā un pietuvojas Lietuvas robežai, jo Latvijai ir jābūt gatavai, informēja ministrs. Zemkopības ministrija (ZM) patlaban nodarbojas ar lauksaimnieku informēšanu par veicamajiem drošības pasākumiem.

Tāpat ZM patlaban Kopējā lauksaimniecības politikā ir paredzēti 7,5 miljoni eiro biodrošības pasākumu projektiem, un drīzumā tiks atvērta divu miljonu eiro programma, kurā lauksaimnieki varēs iesniegt projektus biodrošības uzlabošanai.

Vienlaikus Krauze uzsvēra, ka biodrošības līmenis Latvijas fermās ir ļoti augstā līmenī, kā piemēru minot Āfrikas cūku mēra lokalizāciju. Krauze arī aicināja lauksaimniekus nepirkt dzīvniekus no Ungārijas un Slovākijas.

ZM informēja aģentūru LETA, ka Krīzes vadības padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdevusi PVD izveidot operatīvās vadības grupu, kuras uzdevums ir koordinēt visus organizatoriskos jautājumus saistībā ar pasākumiem mutes un nagu sērgas ievazāšanas Latvijā risku mazināšanai un operatīvai rīcībai, ja bīstamā slimība valstī tiktu konstatēta.

Krīzes vadības padome vienojās, ka Latvija kopā ar Baltijas valstīm un Poliju ir jāveic saskaņoti preventīvi pasākumi, piemēram, pastiprinātas sanitārās un veterinārās pārbaudes uz iekšējās robežas. Savukārt slimības uzliesmojuma gadījumā jāīsteno Ministru kabineta noteikumos "Mutes un nagu sērgas likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" un Valsts civilās aizsardzības plānā un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plānos noteiktie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi.

Krīzes vadības padome nolēma, ka slimības izplatīšanās ir vērtējama kā ārkārtas apstākļi, tāpēc PVD iepirkumiem, kas paredzēti slimības apturēšanai un kontrolei, var piemērot sarunu procedūru, informē ZM.

PVD, ja nepieciešams, būs iespēja izmantot normatīvajos aktos noteikto kārtību, lai iesaistītu juridisko vai fizisko personu resursus slimības izplatības ierobežošanai, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu uzdevumu īstenošanai. Pašvaldībām, ja nepieciešams, pēc PVD pieprasījuma būs pienākums ierobežot personu pulcēšanos un pārvietošanos, bet Valsts policijai būs jāsniedz atbalsts minēto ierobežojumu kontrolē.

Kā vēstīts, PVD pagājušajā nedēļā ziņoja, ka šogad mutes un nagu sērga konstatēta jau trijās Eiropas valstīs - viens uzliesmojums Vācijā, pieci - Slovākijā, četri - Ungārijā.

Mutes un nagu sērga ir akūta un ļoti lipīga pārnadžu infekcijas slimība, kurai ir raksturīgs drudzis un čūlains iekaisums uz mēles, mutes dobuma gļotādā, kāju daļā ap nagu un nagu starpā, kā arī tesmeņa ādā.

Mutes un nagu sērga ir pieskaitāma pārrobežu dzīvnieku infekcijas slimībām, kas var ātri un plaši izplatīties, nopietni ietekmējot lopkopības nozari un traucējot reģionālo, kā arī starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādējādi radot lielus ekonomiskos zaudējumus.

Mutes un nagu sērga nav bīstama cilvēku veselībai, kā arī neietekmē pārtikas produktu drošumu. Latvijā šī slimība pēdējo reizi tika konstatēta 1987.gadā.