/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/08/16764305t1h79f4.jpg)
"Izspēra ārā kā tādu ielas suni" – tā savu atbrīvošanu no amata raksturo ilggadējais nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadītājs Martins Gauss. Tikmēr lidsabiedrības padome jau gatavojas uzņēmuma nākamo vadītāju meklēt konkursā, vēsta televīzijas kanāla TV3 raidījums "TV3 Ziņas".
Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" notikušas lielas pārmaiņas – pēc 13 gadiem uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā atbrīvots Martins Gauss. Lidsabiedrības birojā joprojām var redzēt žurnālus, kas parasti atrodami lidmašīnu priekšējā krēsla kabatā. No to pirmās lapas pasažierus turpina uzrunāt tagad jau bijušais uzņēmuma vadītājs Gauss.
Jau drīzumā plānots konkurss, lai izvēlētos Martins Gausa pēcteci, tomēr stratēģiskais mērķis paliek nemainīgs – ceļš uz akciju pārdošanu biržā, lai piesaistītu nepieciešamos līdzekļus Latvijas lidsabiedrībai. Ir skaidrs, ka šādi strauji notikumu pavērsieni noteikti atstās ietekmi uz šo procesu.
Plašāk skaties televīzijas kanāla TV3 raidījuma "TV3 Ziņas" sižetā!
TVNET jau ziņoja, ka "airBaltic" padome pieņēmusi lēmumu no pirmdienas atbrīvot no amata līdzšinējo aviokompānijas valdes priekšsēdētāju Gausu, informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Tādējādi no pirmdienas "airBaltic" pagaidu izpilddirektora pienākumus pilda esošais valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpina valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
Pirmdien akcionāru sapulces laikā "airBaltic" lielākais akcionārs - SM - pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Gausam. Pēc akcionāru sapulces "airBaltic" padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu no pirmdienas no amata atbrīvot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Gausu.
Jau ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.