:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2025/04/09/16764598t1h85d4.jpg)
Sīrijas proturciskie grupējumi ir samazinājuši savu militāro klātbūtni kurdu vēsturiski apdzīvotā Sīrijas ziemeļu rajonā, kuru tie ir kontrolējuši kopš 2018.gada, otrdien paziņoja Sīrijas Aizsardzības ministrijas amatpersona.
Tas notika pēc tam, kad martā tika parakstīta Sīrijas jauno varas iestāžu un kurdu amatpersonu vienošanās, kas nodrošina kurdu atgriešanos Afrinas rajonā, no kura 2018.gadā aizbēga desmitiem tūkstošu kurdu.
Proturciskie grupējumi ir "samazinājuši savu militāro klātbūtni un kontrolpunktus" Alepo provinces Afrinas rajonā, sacīja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Šo grupējumu klātbūtne "šajā rajonā pagaidām tiek saglabāta", sacīja amatpersona, piebilstot, ka varas iestādes grib tos stacionēt armijas posteņos, kuri tomēr ir regulāri pakļauti Izraēlas triecieniem.
Pēc tam, kad islāmistu vadīti nemiernieku spēki decembrī gāza Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, jaunās varas iestādes paziņoja par visu bruņoto grupējumu izformēšanu un integrēšanu jaunajā armijā. Tas attiektos arī uz proturciskajiem grupējumiem, kas kontrolē teritorijas Sīrijas ziemeļos.
Turcijas bruņotie spēki un tos atbalstošie Sīrijas grupējumi 2018.gadā no janvāra līdz martam īstenoja ofensīvu pret kurdu kaujiniekiem Afrinas rajonā. ANO lēš, ka ofensīvas laikā no šī anklāva aizbēga puse no tā 320 000 iedzīvotāju.
Kurdi un cilvēktiesību organizācijas ir vainojuši proturciskos spēkus cilvēktiesību pārkāpumos šajā rajonā.
Daļēji autonomā kurdu administrācija, kas kontrolē teritorijas Sīrijas ziemeļos un ziemeļaustrumos, martā noslēdza vienošanos par savu civilo un militāro institūciju integrēšanu centrālās valdības institūcijās.
Šīs administrācijas faktiskā armija - kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki - spēlēja svarīgu lomu, 2019.gadā atkarojot Sīrijas teritoriju, kuru bija ieņēmis džihādistu grupējums "Islāma valsts".