Latvija, Lietuva un Vācija vienojas par jaunu elektrības starpsavienojumu Baltijas jūrā

Tikšanās laikā Kopenhāgenā ministri arī vienojās, ka visu trīs valstu pārvades sistēmu operatori - "Augstsprieguma tīkls", "Litgrid" un "50Hertz" - maijā iesniegs kopīgu projekta pieteikumu Eiropas Savienības 2026.gada Tīklu attīstības desmitgades plānam (TYNDP).

"Esam vienojušies iesniegt projekta pieteikumu TYNDP procesam, kas šo iniciatīvu iezīmēs Eiropas kartē kā konkrētu enerģētikas infrastruktūras projektu, savukārt TYNDP process palīdzēs atrast tehniski un ekonomiski optimālu reģionālo risinājumu," norādīja Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

Kā informēja Lietuvas Enerģētikas ministrija, projekta koncepcija paredz 600 kilometru garu jūras starpsavienojumu starp Baltijas valstīm un Vāciju, kura jauda būtu divi gigavati (GW).

"Savienojuma punkts Baltijas valstīs varētu atrasties uz Lietuvas vai Latvijas robežas - precīza vieta tiks noteikta pēc detalizētiem tehniskiem pētījumiem," paskaidroja ministrijā, piebilstot, ka projekts varētu tikt pabeigts līdz 2035.-2037.gadam.

Ministrijā norādīja, ka starpsavienojums palielinās elektroapgādes uzticamību Lietuvā, Latvijā un Vācijā un pavērs Baltijas valstīm iespējas attīstīt jūras un sauszemes saules un vēja enerģijas projektus.

Savienojums ar Vāciju ir pašreizējās Lietuvas valdības programmas prioritāte, atgādināja Enerģētikas ministrija.

Savukārt Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Baiba Jākobsone norādīja, ka Latvija ir pievienojusies Vācijas un Lietuvas kopējai iniciatīvai par iespējamu jauna elektroenerģijas starpsavienojuma attīstību, atbalstot šī projekta iekļaušanu Eiropas desmitgades tīkla attīstības plānā ("European Ten-Year Network Development Plan", TYNDP).

KEM uzsvēra, ka šobrīd galvenais mērķis ir iegūt iespēju veikt detalizētu izpēti par šī potenciālā projekta iespējām un lietderību. TYNDP iekļaušana ir priekšnoteikums, lai tālāk varētu pretendēt uz tā dēvēto Kopējo interešu projektu (Project of Common Interest, PCI) statusu un saņemt ES līdzfinansējumu pētījumu veikšanai.

Jākobsone skaidroja, ka turpmākais ceļš paredz strukturētu pieeju - modelēšanu, izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī citu aspektu izvērtējumu. Tikai pēc šo pētījumu veikšanas būs iespējams pieņemt informētu lēmumu par projekta turpmāku attīstību.

KEM pārstāve arī uzsvēra, ka TYNDP un PCI sarakstā iekļauti projekti vēl automātiski nenozīmē to realizāciju - tie kalpo kā instruments, lai strādātu pie projekta lietderības izvērtējuma un spētu identificēt ieguvumus tautsaimniecībai, iedzīvotājiem, elektroenerģijas ražotājiem un citām ietekmētajām pusēm.

Papildus sauszemes elektropārvades līnijai "LitPol Link" starp Lietuvu un Poliju, kas kopš februāra tiek izmantota sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas elektrosistēmu, Baltijas valstis ar Ziemeļeiropu savieno jūras kabelis "NordBalt" starp Lietuvu un Zviedriju, kā arī zemūdens elektropārvades kabeļi "Estlink 1" un "Estlink 2" starp Igauniju un Somiju.

Līdz 2030.gadam plānots uzbūvēt vēl vienu sauszemes elektrokabeli starp Lietuvu un Poliju - "Harmony Link".