/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/04/10/16767449t1hd885.jpg)
Vairāki kandidāti jau izteikuši vēlmi kļūt par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" nākamo valdes priekšsēdētāju, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Viņš atzīmēja, ka ir saņēmis vairāku potenciālo kandidātu piedāvājumus kļūt par "airBaltic" valdes priekšsēdētāju, tādējādi kandidātu loks ir sācis iezīmēties. Tostarp interesi ir izrādījuši pamatā ārvalstu augsta līmeņa aviācijas nozares speciālisti, taču ir arī interesenti no Latvijas.
Martinovs pauda viedokli, ka "airBaltic" jaunā valdes priekšsēdētāja izvēle varētu notikt gan diezgan ātri, gan arī ievilkties - atlases procesa ātrumu noteiks tas, vai kandidātu atlasi varēs īstenot paātrinātā režīmā vai arī būs jārīkojas atbilstoši regulējumam.
Tāpat viņš norādīja, ka aviokompānijas nākamā valdes priekšsēdētāja izvēlē kandidāta pieredze aviācijas nozarē būs priekšrocība. "Arī no savas profesionālās pieredzes redzu, ka cilvēki, kuri ir guvuši nozīmīgu pieredzi konkrētā nozarē, rīkojas ātrāk un arī kvalitatīvāk," teica Martinovs.
LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" padome pirmdien, 7.aprīlī, nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu. "airBaltic" pagaidu izpilddirektora pienākumus šobrīd pilda kompānijas valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.
Gauss aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka atlaišana no amata viņam bija pārsteigums, lai gan politiķi to jau kādu laiku pieprasīja.
Vaicāts, vai būtu ko mainījis savā darbībā, Gauss sacīja, ka "nē, es censtos vadīt uzņēmumu tādā pašā garā, jo arī šodien tas ir labs uzņēmums".
Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.
Tāpat vēstīts, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc "airBaltic" potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.