Šodienas redaktors:
Māris Kūrēns
Iesūti ziņu!

Āboliņu un Bāderi apstiprina Valsts kontroles padomes locekļu amatos

Valsts kontroles padomes locekles Maija Āboliņa (no kreisās) un Ilze Bādere Saeimas sēdes laikā, kurā tiek lemts par Valsts kontroles padomes locekļu atkārtotu apstiprināšanu amatā
Valsts kontroles padomes locekles Maija Āboliņa (no kreisās) un Ilze Bādere Saeimas sēdes laikā, kurā tiek lemts par Valsts kontroles padomes locekļu atkārtotu apstiprināšanu amatā Foto: Zane Bitere/LETA

Saeimas deputāti šodien pēc valsts kontroliera Edgara Korčagina aicinājuma uz vēl vienu termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatos apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi.

Par Bāderes apstiprināšanu uz vēl vienu termiņu Valsts kontroles padomes locekles amatā nobalsoja 79 deputāti. Par Āboliņas apstiprināšanu amatā nobalsoja 72 deputāti. "Pret" kandidātēm nebalsoja neviens deputāts.

Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem ar iespēju tikt pārvēlētiem uz otru termiņu. Āboliņai un Bāderei pirmais pilnvaru termiņš noslēgsies attiecīgi šī gada 6.maijā un 19.maijā.

Korčagins norādījis, ka Āboliņai un Bāderei ir atbilstošas profesionālās zināšanas un pieredze Valsts kontroles revīziju darbā, lai turpinātu pildīt Valsts kontroles padomes locekļa amata pienākumus un nodrošinātu iestādes nepārtrauktu attīstību, kā arī revīziju ietekmes pieaugumu sabiedrības interesēs.

Āboliņa Valsts kontroles padomes locekles amatā stājās 2021.gada 7.maijā, un pēc apstiprināšanas tika iecelta par Trešā revīzijas departamenta direktori, kas veic visu veidu revīzijas labklājības un veselības aprūpes nozarē, un kopš 2024.gada - arī izglītības un zinātnes nozarē.

Pēc Korčagina paustā, Āboliņa arī sniegusi ieguldījumu revīzijās, kas veiktas bērnu tiesību, izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jomās, atklājot būtiskus trūkumus un sniedzot uz reformām vērstus ieteikumus. Āboliņa esot veicinājusi sadarbību ar nevaldības organizācijām un nozaru ekspertiem, kuru līdzdarbošanās revīzijām piešķir profesionālo kvalitāti. Viņas vadībā izstrādāta Valsts kontroles jaunā ieteikumu pārvaldības pieeja, kas paredz kontrolēt nevis ieteikumu ieviešanas procesu, bet rezultātu, uzskatāmi atspoguļojot publiskajā pārvaldē notikušās pārmaiņas.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē, pēc Āboliņas paustā, viņai ir svarīgi, lai cilvēki lepotos ar to, ka viņi dzīvo Latvijā, un savu nākotni saistītu ar Latviju. "Valsts kontroles konstitucionālais mandāts ir mana iespēja dot savu profesionālo ieguldījumu, lai tas tā būtu," pauž Āboliņa.

Viņa uzskata, ka četros gados viņai kopā ar komandu ir izdevies uzskatāmi parādīt trūkumus jomās, kas cilvēkus skar vistiešāk - bērnu tiesībās, onkoloģijas un kompensējamo medikamentu jomā un sociālo pakalpojumu jomā, tomēr revīziju darbam, kā norāda Āboliņa, ir praktiska nozīme tikai tad, kad ieteikumi ir ieviesti un cilvēki sajūt pārmaiņas. "Šajā ziņā vēl esam tālu no vēlamās situācijas, tādēļ otrs pilnvaru termiņš man būs iespēja šo darbu turpināt," pauž Āboliņa.

Savukārt Bādere Valsts kontroles padomes locekles amatā stājās 2021.gada 20.maijā, un pēc apstiprināšanas tika iecelta par Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktori, kas izstrādā revīziju metodoloģiju, koordinē tās ieviešanu Valsts kontrolē, sniedz atbalstu revīzijas personālam metodoloģijas piemērošanā, nodrošina revidentu apmācības.

Bāderes vadītais departaments veic ikgadējo konsolidētā saimnieciskā gada pārskata finanšu revīziju, apkopo visu finanšu revīziju rezultātus un nodrošina sadarbību ar zvērinātiem revidentiem un iekšējiem auditoriem. Viņas pārraudzībā īstenotas lietderības revīzijas par e-pakalpojumu pieejamību, intelektisko transporta sistēmu ieviešanu un elektronisko dokumentu nodošanu arhīvā, kā arī sagatavots starpziņojums par finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā.

Pēc Korčagina paustā, Bādere sniegusi ieguldījumu finanšu revīziju darba attīstībā - nodrošināta attālināta piekļuve iestāžu grāmatvedības un lietvedības sistēmām, izstrādāti automatizēti risinājumi pārbaužu veikšanai, kas ļaus ietaupīt laiku finanšu revīziju procedūrām, kā arī aptvers arī lielāku pārbaudāmo datu apjomu.

Tāpat Bādere esot strādājusi pie priekšdarbu nodrošināšanas tam, lai no šā gada maija tiktu pilnībā ieviesta jaunā pieeja finanšu revīziju veikšanai, pārejot no 27 revīzijām uz vienu.

Bādere norāda, ka revīzijas, kuras veic, atšķiras gan pēc to mērķa, gan pieejas, kā tās tiek veiktas. "Lai Valsts kontrole būtiskākos resursus turpmāk veltītu lietderības revīzijām, pirmajā pilnvaru termiņā kopā ar komandu strādājām pie pēdējos 20 gados apjomīgākās reformas Valsts kontrolē - finanšu revīziju resursu optimizācijas un revidentu specializācijas. Mans otrs pilnvaru termiņš tiks veltīts šīs reformas iedzīvināšanai un turpmākai attīstībai," pauž Bādere.

Kā norāda Valsts kontroles padomes locekle, lai gan finanšu revīzijas tiks veiktas ar būtiski mazāk resursiem, tiks lūkota iespēja, kā tām pievienot papildu vērtību. "Dažādu izdevumu posteņu horizontāla analīze un rīcības ar publiskajiem resursiem vērtēšana ir vien pāris piemēri, kā finanšu revīziju rezultāti var kļūt palīdzošāki lēmumu pieņēmējiem," vērtē Bādere.

Komentāri
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu