Ekonomisti komentē paaugstināto ASV tirdzniecības tarifu atlikšanu

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka Trampa lēmums visām valstīm, izņemot Ķīnu, noteikt 10% muitas tarifa pamatlikmi, ir mazinājis spriedzi konkrētajā jautājumā un tādējādi "šobrīd līksmība finanšu tirgos sit augstu vilni".

Vienlaikus viņš atzina, ka savukārt ASV un Ķīnas attiecībās spriedze tikai aug un, šķiet, ka cīņa var izvērsties un ir potenciāls pārkāpt tirdzniecības robežas. Gašpuitis uzsvēra, ka tas iedragās globālo ekonomiku, no kā cietīs arī Eiropa.

Viņš gan norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) daudzos aspektos no tā var iegūt labumu, jo abas puses būs spiestas meklēt sabiedrotos, lai mazinātu negatīvo ietekmi.

"Tarifu atlikšana nemazina ilgāka termiņa nenoteiktību ne uzņēmējiem un patērētājiem, ne politiķiem. Grūti prognozēt, bet var pieļaut, ka šajās 90 dienās būs jauni, cita veida pārsteigumi attiecībā uz ekonomiku un ne tikai. Kaut vai attiecībās ar Irānu," norādīja Gašpuitis.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš pauda, ka ir ticami, ka nākamajās 90 dienās valdīs nosacīts miers un droši vien paliks spēkā 10% tarifs ES.

Viņš pieļāva, ka šajā laikā notiks sarunas par dažādiem savstarpējo attiecību jautājumiem. Piemēram to, kā ES cenšas regulēt ASV tehnoloģisko uzņēmumu darbību, par ierobežojumiem ASV pārtikas importam, kas tiek pamatots ar patērētāju veselību un dzīvnieku labklājību, piemēram, ar mākslīgajiem augšanas hormoniem barotu liellopu gaļu.

"Tā kā esam nonākuši pasaulē, kurā starpvalstu sarunās jebkas var tikt mainīts pret jebko, tad, iespējams, ka tiks savīti ekonomiskie un drošības politikas jautājumi," pauda Strautiņš.

Bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis norādīja, ka Trampa lēmums atlikt tarifu ieviešanu uz 90 dienām simboliski parāda viņa gatavību turpmākām sarunām un iespējamu lēmumu pilnīgu atcelšanu.

Viņš skaidroja, ka trīs mēneši ir pietiekami garš periods, lai veiktu sarunas un mēģinātu atrast kompromisus, kas būtu izdevīgi gan ES, gan ASV. Pirms tarifu atlikšanas paziņojuma, ES līderi jau bija vienojušies par pretdarbību, nosakot 25% tarifus plašam ASV preču klāstam par kopējo summu 28 miljardu eiro apmērā, ko ieviestu trīs kārtās.

Purgailis uzsvēra, ka no šādiem abpusējiem tarifiem ieguvējs nav neviena no pusēm, tādēļ tuvāko trīs mēnešu laikā noteikti jāizmanto iespēja panākt vienošanos ar iespējami mazāko ietekmi uz ekonomiku abpus okeānam. Tas ievērojami samazinātu recesijas riskus, īpaši ES, kur iepriekš noteiktie tarifi sabremzētu ekonomikas izaugsmi, pietuvinot to nulles līmenim.

"Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija norādīja, ka neskaidrība globālajā tirdzniecībā kopš 2.aprīļa ir eksplodējusi. Trampa atkāpšanās daļējā tarifu "iepauzēšanā" uz 90 dienām ir nedaudz ļāvusi uzelpot finanšu tirgiem, bet šī raustīšanās neskaidrības problēmu nerisina. Arī negatīvā ietekme uz ekonomiku saglabājas, jo 125% tarifi Ķīnai, 10% tarifi visai pasaulei un vēl specifiskie sektoru tarifi ir milzīgs kāpums tarifu slogā uz ASV ekonomiku.

Ekonomiste pauda, ka, visdrīzāk, Trampu "piespieda" atkāpties gan iekšējais politiskais un uzņēmēju spiediens, gan finanšu tirgus, īpaši - ASV valsts parādzīmju tirgus reakcija.

"Līdz ar to visdrīzāk tik lieli tarifi, kā tika paziņoti 2.aprīlī, beigu beigās nebūs - tādam tarifu slogam, maigi sakot, nav daudz piekritēju. Nav gan skaidrs, kāds visam šim haosam ir mērķis. Līdz ar to, nav skaidrs vai ASV partnervalstis spēs piedāvāt ko tādu, kas Trampam liks būtiski atkāpties no iecerētā tarifu apjoma," skaidroja Zorgenfreija.

Viņa norādīja, ka arī ES uz laiku atlikusi savu atbildes reakciju Trampa iepriekš noteiktajiem tarifiem tērauda un alumīnija importam. Viņa skaidroja, ka gan šie, gan, visticamākais, visi citi iespējamie ES pretpasākumi visdrīzāk būs pēc iespējas izsvērti, proporcionāli un mērķēti tā, lai lielākie cietēji būtu Republikāņus atbalstošie štati.

Ekonomiste norādīja, ka nesenākie paziņojumi liecina, ka uz ES, tostarp Latviju, attieksies 10% tarifi, bet ir izņēmumi atsevišķām preču grupām. Apmēram ceturtā daļa no tiešā Latvijas eksporta uz ASV pagaidām netiek aplikta ar tarifiem - tostarp farmācijas preces, nemetālisko minerālu produkti un mums nozīmīgie koksnes izstrādājumi.

"Protams, nevaram paļauties, ka šobrīd paziņotās izņēmuma preču grupas zem tarifu zobena nepakļūs - ļoti iespējams, ka tarifi šīm nozarēm vēl tikai sekos. Kopumā - tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku no šā brīža tarifiem varētu būt neliela, un koncentrēta uz atsevišķiem sektoriem un uzņēmumiem," pauda Zorgenfreija, piebilstot, ka tomēr zemākas partnervalstu IKP izaugsmes un augstās neskaidrības radītā netiešā ietekme varētu būt nozīmīgāks ekonomiku bremzējošs faktors.

Jau ziņots, ka Tramps trešdien, 9.aprīlī, paziņoja, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu. Visām valstīm, izņemot Ķīnu, noteikta 10% pamatlikme.

"Pamatojoties uz Ķīnas izrādīto cieņas trūkumu pret pasaules tirgiem, es attiecīgi faktiski nekavējoties paaugstinu ASV piemēroto tarifu Ķīnai līdz 125%," paša sociālās saziņas vietnē "Truth Social" raksta Tramps.

Tikai dažas stundas iepriekš Tramps paziņoja par 104% likmes piemērošanu importam no Ķīnas. Pekina uz to reaģēja, piemērojot importam no ASV 84% likmi.

Baltā nama saimnieks norādīja, ka vairāk nekā 75 valstis līgušas sākt sarunas un ka viņš devis rīkojumu ieturēt 90 dienu ilgu "pauzi", un šī perioda laikā "faktiski tūlītēji" muitas likmi samazināt līdz 10%.

Pēc vairākas dienas ilgušās panikas pasaules biržās, ko izraisījis ASV paziņojums par paaugstinātu muitas tarifu piemērošanu gandrīz visiem Savienoto Valstu tirdzniecības partneriem, Volstrīta uz Trampa paziņojumu reaģēja ar tūlītēju akciju kursa kāpumu.