Latvijas Bankas eksperti vērtē paaugstināto ASV tirdzniecības tarifu atlikšanu

Viņi skaidroja, ka akciju cenas globālajos finanšu tirgos kopš gada sākuma ar retiem izņēmumiem samazinās. Tam pamatā ir finanšu tirgu vilšanās par ASV prezidenta izvēlēto tirdzniecības politiku. Šogad 2.aprīlī izziņotie tirdzniecības deficīta samazināšanas tarifi izrādījās būtiski lielāki par analītiķu gaidīto, līdz ar to tie nebija pilnībā iecenoti un sākās spēcīgs finanšu tirgu kritums.

Latvijas Bankā norādīja, ka izziņotos tarifus var iedalīt divās grupās. Pirmā ir visaptveroša 10% apjomā un stājās spēkā 5.aprīlī, savukārt otra grupa paredzēja individuāli noteiktus tarifus, kas bija atkarīgi no ASV tirdzniecības deficīta ar konkrēto valsti un tiem bija jāstājas spēkā 9.aprīlī. Tomēr, saskaroties ar spēcīgu negatīvu finanšu tirgus reakciju, ASV prezidents pēdējā mirklī atkal mainīja domas un nolēma noteikt 90 dienu pauzi deficīta samazināšanas tarifiem virs 10% visām valstīm, izņemot Ķīnu.

Ekonomisti norādīja, ka straujas akciju tirgus svārstības liecina par augstu nenoteiktību un mainīgiem spēles apstākļiem. Šādi apstākļi parasti attur uzņēmumus no lielām investīcijām. Arī investori, redzot šādus svārstīgus tirgus apstākļus, kļūst piesardzīgāki un kopumā šāda situācija ir vērtējama negatīvi.

Savukārt mājsaimniecības, kuru rīcībā ir ieguldījumi finanšu tirgos, redzot uzkrājumu samazināšanos, varētu izvēlēties kļūt piesardzīgākas un mazināt patēriņu, tas pats attiecas uz eksportējošu uzņēmumu darbiniekiem, kuri tarifu ietekmē varētu sākt satraukties par savu darbavietu. Šāda ietekme pēc būtības ir visur - gan Eiropā, gan ASV, citur vairāk, citur mazāk, bet tā mazinās ekonomikas izaugsmi, kā jau daudzi ekonomikas prognožu veidotāji to ir norādījuši, pauda Latvijas Bankā.

Ekonomisti norādīja, ka, skatoties uz izejvielu cenām un konkrētāk uz naftu, situācija ir mazliet atšķirīga. Lai gan straujā naftas cenas krituma galvenais noteicošais faktors ir vājāka ekonomikas attīstība un līdz ar to mazāks pieprasījums, kas nav labākais iemesls naftas cenu kritumam, tomēr ir arī ieguvēji šādos apstākļos. Tās ir valstis, kas galvenokārt importē naftu. Zemākas naftas cenas ir pozitīvas ziņas eirozonai un līdz ar to arī Latvijai.

Pēc ekonomistu skaidrotā, šobrīd ir grūti pateikt, cik tālu naftas cenas varētu turpināt samazināties, jo tas lielā mērā būs atkarīgs no ieguvējvalstu, precīzāk - OPEC+ valstu, vēlēšanās kāpināt ieguvi. Tāpat svarīgs faktors tālākām naftas cenām būs ASV sarunas ar Irānu par kodolprogrammas apturēšanu. Ja šīs sarunas nevedīsies kā plānots, visticamāk, ASV vēlēsies ierobežot Irānas spēju piegādāt naftu globālajam tirgum. Papildus ASV prezidents, redzot, ka sarunas ar Krieviju par kara apturēšanu Ukrainā nevedas, ir izteicis draudus noteikt sankcijas Krievijas naftas pircējiem. Ja šādi draudi stātos spēkā, tiem, visticamāk, būtu būtiska ietekme uz naftas cenām.

Ekonomisti prognozēja, ka augsta nenoteiktība varētu saglabāties vēl ilgi.

"ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu pasauli - kādu vairāk, kādu mazāk, bet ietekme būs un to varēs turpināt redzēt finanšu tirgus svārstībās," norādīja ekonomisti. Viņi pauda, ka šobrīd ir noteikta 90 dienu pauze deficīta samazināšanas tarifiem virs 10%, kas ir laba ziņa, un to varēja arī redzēt spēcīgajā kāpumā finanšu tirgos pēc ilgstoša krituma. Tomēr nenoteiktība saglabājas augsta un nav skaidrs, kādas vienošanās gan Eiropai, gan pārējām iesaistītajām pasaules valstīm izdosies panākt.

Ekonomisti uzsvēra, ka ir iegūts laiks, tomēr problēmas risinājuma šobrīd nav. Turklāt fundamentāli nekas nav mainījies - esošās ASV administrācijas darbības ir ļoti neparedzamas un vērstas uz protekcionismu, kas negatīvi ietekmē globālo ekonomikas izaugsmi.

Jau ziņots, ka Tramps trešdien, 9.aprīlī, paziņoja, ka uz 90 dienām atliek paaugstināto muitas tarifu ieviešanu. Visām valstīm, izņemot Ķīnu, noteikta 10% pamatlikme.

"Pamatojoties uz Ķīnas izrādīto cieņas trūkumu pret pasaules tirgiem, es attiecīgi faktiski nekavējoties paaugstinu ASV piemēroto tarifu Ķīnai līdz 125%," paša sociālās saziņas vietnē "Truth Social" raksta Tramps.

Tikai dažas stundas iepriekš Tramps paziņoja par 104% likmes piemērošanu importam no Ķīnas. Pekina uz to reaģēja, piemērojot importam no ASV 84% likmi.

Baltā nama saimnieks norādīja, ka vairāk nekā 75 valstis līgušas sākt sarunas un ka viņš devis rīkojumu ieturēt 90 dienu ilgu "pauzi", un šī perioda laikā "faktiski tūlītēji" muitas likmi samazināt līdz 10%.

Pēc vairākas dienas ilgušās panikas pasaules biržās, ko izraisījis ASV paziņojums par paaugstinātu muitas tarifu piemērošanu gandrīz visiem Savienoto Valstu tirdzniecības partneriem, Volstrīta uz Trampa paziņojumu reaģēja ar tūlītēju akciju kursa kāpumu.