Aizsardzības ministri Briselē spriež par potenciālo karavīru izvietošanu Ukrainā

Sanāksme NATO galvenajā mītnē, kas ir pirmā koalīcijas aizsardzības ministru tikšanās, notiek neilgi pēc šonedēļ notikušās augsta ranga Lielbritānijas un Francijas militārpersonu vizītes Kijivā.

Sagaidāms, ka sanāksmes gaitā tiks strādāts pie tā, lai precizētu vienošanos, kas tika panākta iepriekšējā līderu tikšanās reizē.

ASV sanāksmē nepiedalās.

Tiesa, koalīcijas operācijas panākumi ir lielā mērā atkarīgi no ASV atbalsta ar gaisa spēkiem un citu militāru palīdzību.

Tomēr Trampa administrācija nav publiski apņēmusies sniegt atbalstu.

Nīderlande, Zviedrija un Somija uzsvēra ASV izšķirošo lomu.

"Savienotās Valstis joprojām ir izšķirošs spēlētājs, lai garantētu ilgstošu drošību" Ukrainā, sacīja Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens.

Viņa zviedru kolēģis Pols Jonsons sacīja, ka panākumiem Ukrainā nepieciešama "zināma ASV iesaistīšanās", savukārt Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmanss amerikāņu atbalstu nosauca par ļoti svarīgu, bet sacīja, ka tā forma var atšķirties atkarībā no izvēlētā Eiropas misijas veida Ukrainā.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu augstā pārstāve Kaja Kallasa sacīja, ka ministri cenšas panākt, lai ASV būtu iesaistītas.

Ņemot vērā šo nenoteiktību un ASV brīdinājumus, ka Eiropai nākotnē jārūpējas par savu un Ukrainas drošību, jaunā misija tiek uzskatīta par pirmo pārbaudi, kas apliecinās kontinenta gatavību aizstāvēt sevi un savas intereses.

Misijas sastāvs būs atkarīgs no miera līguma rakstura, taču maz ticams, ka kontingents tiks izvietots pie Ukrainas robežas ar Krieviju. Tas atradīsies tālāk no pamiera līnijas, varbūt pat ārpus Ukrainas, un tiks izvietots, lai atvairītu jebkuru Krievijas uzbrukumu.